Cette fois, c'est moi

Jaunākais

14.11.11 00:29

"Becoming Jane" ir viena no skaistākajām kostīmdrāmām, kādu man nācies skatīt. Jau biju piemirsusi šī žanra burvību.
Current Music: Mirdza Zīvere - Es aiziet nevaru

4.10.11 18:10

Lai arī jau vakar kakls un galva, acis grozot, sāpēja, izturēju pilnu darba dienu, brīžam miegot ciet un nespējot nosēdēt. Vēl to gabalu līdz Dandariem aizstaigāju un godam nolēkājos un nodancojos (jā, jauno meiteņu pieplūdums ikgad nav tas patīkamākais notikums). Vēl sanāca ne tā palekt, ka izmežģījās kāja.
Šod arī aizbraucu uz darbu, bet sapratu, ka nosēdēt visu dienu būs daudz gŗūtāk. Tāpēc paņēmu darbu uz mājām (man to viegli izdarīt - pusgrāmatas manuskripts somā + zīmulis, dzēšgumija un zaļā pildspalva!). Lasīšu Sātana izdzinēja stāstiņus gultā ar tējas krūzi rokā un medus karoti mutē.

Uzmanīgi ar rudeni!
Current Music: Les chiens ne font pas des chats ("Bien-aimés" ost)

28.10.10 00:26

atgriezos no Analfabētu mēģinājuma. tik feini! pirmo reizi mūžā turu rokās ģitāru, neko no tās nesaprotu, bet spēlēt spēlēju ierādīto. tikai pirksts sasodīti notirpis, ne atdabūt. nesaprotu tagad - jāspēlē vairāk, lai viņš "ielokās" un pierod vai tieši jāatpūtina?

un jā, doma pirkt slaidu, lai varētu nospiest visas stīgas vienlaicīgi ar to uzparikti, ne pirkstu. vienmēr tie slaidi ir piesaistījuši kaut kā, likušies neredzēti, inčīgi un kūl.
Current Music: PND - Celies

24.10.10 16:30

heh, tik sen te nekas nav darīts, tādā aktīvā nozīmē.. lasu jau visus te tāpat, bet pati, pati.
kas tad tāds jauns - nu, mācos turpat, vēl klātu strādāju skolā. dienas ir visādas, sanāk baigā braukāšana no Imantas gala uz Purvciema galu. reizēm no skolas izeju ar smaidu sejā, reizēm - ātrāk prom, atpakaļ neskatoties. bērni ir visādi, visādi viņiem tie garastāvokļi, man jau ar'. tomēr mazi vēl - 5., 6. klase.

zinu vien to, ka par skolotāju visu mūžu negribu strādāt - vismaz ne šādā te skolā (bet skola ir laba, salīdzinoši pat virs Franču liceja pēc eksāmenu rezultātiem). nezinu, ko darīšu, bet skolotājas darbs tā klasiskajā izpratnē diez zin vai būs mans mūža darbs.

tā, tagad sācies brīvlaiks - nosacīti, nebūs uz skolu jāiet (tikai pirmās divas dienas, man jau likās, ka skolotājiem tie brīvlaiki tāpat kā skolēniem, bet - še tev). vismaz pagūšu apmeklēt kādas lekcijas vairāk kā parasti.

šo piektdien, sestdien mierīgi varēju paveikt dažādus iekrājušos darbus, tagad pat pārrakstu lekciju pierakstus iekavētos. un atkal jau sāksies mazliet skriešana - dandariem sapulce par lielo jubileju. vajadzētu un gribas jau aiziet. nu, manīs.

šobrīd tiešām miers, lielākā vai mazākā mērā. visādā ziņā. un tas ir labi!
Current Music: Estrella Morente -Volver
Current Mood: peaceful

18.4.10 19:16

Jūs tak zināt to teiku par Saldus pilsētas vārda izcelšanos, vai ne? [ja nu piemirsies - te http://www.pasakas.net/teikas/vietas/k/ka-celies-saldus-vards/]
Tad nu tā - šonakt es pabiju tajā zemzemes valstībā. Dāvis zināja šo vietu, bija parādījis Sab, es tur vedu savu klasi ekskursijā tā kā. Vieta atradās kaut kur pie dabas takas un Cieceres. Iegājām mēs pa mazu caurumu iekšā un tur tad atklājās - kā pazemes ala, bet gar malām un pa vidu visur veikalu saldējamās iekārtas (iekšā spraiti, kolas, sasaldētas vistas, saldējumi, sulas utt). Mēs tur pabijām kādu brīdi - padzērām, paēdām. Interesanti, ka tur nekas netukšojās - visu laiku pilni tie skapji. Tad ar Sab sagribējām iet mājās - paņēmāmies lielo apelsīnu sulas paku, sasaldētu vistu, es vēl konusveida saldējumus un ziedus (?!). Gājām jau prom un mums pretī skrēja liels bars cilvēku, lai tur tiktu iekšā (kā veikalu izpārdošanās). Mēs mierīgi devāmies ārā - es tad sāku domāt, vai tad mēs tā vienkārši no turienes varam visu iznest? Parasti jau tā ar šādām vietām nenotiek.. Sab teica, ka jā - tas viss sasalšot, bet pēcāk jau atsals. Tā arī notika - uz ziediem parādījās sarma un viss. Vēl es nodomāju - re, kā, izrādās, ka reālajā dzīvē arī eksistē brīnumi!

16.4.10 00:25 - daba daba daba daba dā

Gribējās padalīties ar jums par savu pēdējā laika diezgan dabisko dzīvi. :) Pateicoties [info]inese_tk žurnālierakstiem, kā arī Sab iniciatīvai un šai lapai http://kaspars.lacaakademija.lv/, nomēģināju dažas lietas: 
1. krīts kā zobu pasta - sen jau man reizēm uznākusi vēlme pagrauzt krītu (parasto tāfeles krītu) - ne ēst, bet tikai pagrauzt - kalcija trūkums organismā vai dies' zin kas. Tad nu, kad padzirdēju, ka iespējams ar šo parasto krītu tīrīt zobus, ļoti nopriecājos. Pamēģināju - sākumā reizi dienā, tad jau abas divas, pilnībā aizstājot zobu pastu. Esmu sajūsmā - pirmkārt, graušanas process, otrkārt, zobi ir daudz baltāki, nav zobu pastas nejaukās pēcgaršas.  +
2. kafijas biezumi kā ķermeņa skrubis - pagaidām izmēģināts tik vienreiz, jo pati kafeju nedzeru, tāpēc jāgaida ciemiņš. Sajūtas ir ļoti patīkamas - kā īsts skrubis, un smaržo tik pasakaini. Arī pēc tam viss ķermenis pēc kafijas.. mmm - un maigi, mīksti, tīri! +
3. linsēklas kā ziepes - linsēklas vispār esot ļoti labas un derīgas daudzkam. Sasmalcinātas linsēklas + ūdens un ziepes gatavas! Pēdējos gados Dove gurķziepes vien pirku, jo tās vienīgās mīkstināja rokas, bet tagad linsēklas veic to pašu, vien iztiek bez pēcsmaržas. Vienīgais, mums tās sataisītas mazā trauciņā, lai vienmēr var pagrābties un mazgāt, bet apmēram pēc kādas nedēļas sāk nelabi ost (jo dabiskas), taču mazgā tikpat labi. Secinājums - jāmazgā vien tālāk, bet jātaisa mazākos daudzumos. + Matus mazgāt ar tām gan vēl neesmu mēģinājusi..
4. soda ar ūdeni - līdz pret svīšanu, lai nav jālieto visi tie dezodoranti un rullīši. Tāpat iesmērē padusēs - vispār nav nepatīkama aromāta, arī sajūta ir kaut kā daudz vieglāka, brīvāka, tiešām elpojošāka. Ņemot vērā vēl, ka tagad braukājos ar ričuku visu laiku, - ļoti forši! + 
Patīk man tāda dabiska dzīvošana šādos apmēros, gan vēl izmēģināšu ko jaunu un interesantu. Pat morāli jūtu, ka nekaitēju tik ļoti dabai. :)

7.3.10 22:41

Tāda pasaulē tā kārtībā - viens mirst, cits nāk vietā, teju vienā dienā.. Bet tiem, kas paliek še, jādzīvo vien tālāk. Paliek atmiņas, senas melnbaltas fotogrāfijas. Savu otro opapu tā pa īstam 'redzēju' tikai viņa bēru dienā - saulainā, baltā, bezvēja dienā. Pirms tam viņš vien bija otrais opaps - ne īpaši runīgs, laipns un smaidīgs vienmēr. Tagad atklājās daudz jo daudzas šķautnes. Otrās omes jaunības dienu atmiņu stāstījumi jau tie interesantākie - kā tā saskatīšanās notika, kā brauca atrādīties un kā laboja viņa sūtītās vēstules..
Skumji reizē, bet iekšā tāds miers. Visgrūtāk ir pieņemt un samierināties, ka tā notiek, izskaidrot mazajai māsai, ka opaps vairs nekad nerunās, nepiecelsies un nesmiesies.
Powered by Sviesta Ciba