| Known subject |
[27 Dec 2011|10:17pm] |
|
Neesmu apsveicis Ziemassvētkos nevienu. Vispār nevienu. Cilvēki droši vien domā, ka es esmu baigais drūmais mēsls un tamlīdzīgi. Var būt. Bet tāds esmu, jo esmu vecumā, kad būt par puscilvēku ir ne tikai ārēji nepieklājīgi, bet arī iekšēji neciešami. Jo vecāks palieku, jo vairāk gribas distancēties no visiem, lai atrastu kādu vienu. Šobrīd man ir zināms tas viens vienīgais cilvēks, kuram es gribētu novēlēt priecīgus Ziemassvētkus. Vismaz daļēji. Es joprojām nezinu, kā viņu sauc. Tikai man jāizdomā, kā lai novelk ap viņu un mani robežlīnijas, kas šķirtu mūs no visiem citiem, lai tie citi netraucē. Pats galvenais, lai arī viņa to gribētu. Un lai mūsu novilktās līnijas sakristu. Es nezinu, kā to var panākt. Nekad mūžā man tas nebija izdevies. Ceru uz to, ka viss notiks pats par sevi, un turpinu darīt ikdienas darbus.
|
|