| Meitene ar smagu somu |
[21 Sep 2011|09:59pm] |
|
Garām pagāja meitene ar acīmredzami smagu somu. Dikti sagribējās panest viņai, bet pakautrējos uzprasīties. Viņa bija izskatīga un no malas tas noteikti izskatītos pēc pielīšanas. Turklāt biju atbaidošās drēbēs. Man ir ieradums valkāt vissliktākās drēbes, lai tās ātrāk novalkātu un uzvilktu ko labāku. Bet šad tad kāds pamanās uzdāvināt man kādu citu atbaidošu, man diezgan nederīgu lupatu, kas pašam nav vajadzīga. Un vēl tas mans ieradums lāpīt caurumus... Tā staigāju mūžīgi noskrandis, bet mājās čemodāni un skapji ar nevalkātām drēbēm, kuras jau droši vien sen vairs nav modē. Ai, nekad nav bijušas. Es pats sev vienmēr pērku kaut ko jocīgu. Tā arī pagāju tai meitenei garām. Viņa pat apstājās atpūsties aiz smaguma. Vai drīzāk aiz tā, ka viņai nepatika, ka es aiz viņas sekoju, palaida garām.
|
|
| Uzpīpēt |
[21 Sep 2011|10:12pm] |
Bieži nāk prātā doma, ka gribētos uzpīpēt. Bet ne cigaretes. Pīpi. Un demonstratīvi, cilvēkos. Vajadzētu vēl pielasīt atbilstošu cepuri u.c. aksesuārus.
Tāda doma uznāk ikreiz, kad iedomājos brīdi, kad atkal satieku cilvēkus, kas savulaik nenoticēja tam, ka man kaut kas dzīvē varētu izdoties. Tanī brīdī es gribētu būt kādā vintage krogā ar dzērienu uz galda un to pīpi mutē, un lepni laist dūmu.
|
|
| Palikt savā vietā |
[21 Sep 2011|10:15pm] |
Parasti visiem stāstu, ka nepērku mašīnu ekoloģisko un ekonomisko iemeslu dēļ. Patiesais iemesls ir tāds, ka es negribu būt spējīgs īsā laikā aizbraukt prom no savas vietas. Tiklīdz man būtu transports, es vairs nevarētu nosēdēt uz vietas, zinādams, ka varu ātri tikt šur un tur, kur ir paziņas un ir jautri. Bet tas no manis prasītu pārāk daudz spēka un galu galā arī laika. Es gribu būt pastāvīgāks.
Vēl jau tas, ka gribas izvairīties no sieviešcilvēkiem, kas "medī bebrus ar ratiem".
|
|
| Lonelyness 21 - Glābēja |
[21 Sep 2011|10:24pm] |
Priecīgs ievilku elpu un paskatījos, kas mani izglāba. Tad manu elpu aizrāva vēlreiz. Stipro roku un dūdu īpašniece bija jauna sieviete. Viņas kaklu rotāja krusta rota. Viņa skatījās uz mani savām gaiši zaļām acīm, tad pēkšņi iesita man pa pieri ar plaukstu un paskaidroja: "Ods."
- "Paldies," pateicos es, "arī par to, ka izvilki."
- "Būs jau labi. Nāc līdz' uz dzirnavām sakārtoties."
Dzirnavās rudens darbus gaidīdami daži dancoja, daži pirtojās, citi spēlēja zolīti, tostarp mana glābēja. Piesēdu klāt klausīties, ko ļauži runā. Katrs kaut ko stāstīja, glābēja pēkšņi aizrunājās par savu paziņu, kura ir gan veiksmīgs cilvēks darbā, gan arī desmit bērnu māte. Es sapratu, kāpēc viņa aizrunājās un nu redzēju viņu pavisam citā gaismā.
Spēlēt mani neviens neaicināja, jo drēbes bija slapjas, bet nekā cita, uz ko spēlēt, man nebija. Aizgāju pie krāsns, lai drēbes ātrāk žūst. Kad izžuva, kāršu spēles jau bija beigušās un visi dancoja slapji sviedros. Aicināju savu glābēju.
Dejojot rūpīgi apskatīju viņas seju. Viņa man atgādināja daudz dažādu jauku cilvēku no pagātnes. Te vislabākās daļas no visiem ir vienā sejā, tanī pat laikā viņā bija kaut kas jauns un iepriekš neredzēts.
Pēkšņi atlaižot rokas dejā, sajutu, ka manā plaukstā ir kaut kas palicis. Tas bija viņas gredzens. Viņa paņēma to atpakaļ un smaidīdama teica: "Ko tu dari? Tu zini, ko nozīmē, kad puisis noņem meitenei gredzenu?"
- "Ko tad?" jautāju es, neskatoties uz to, ka zināju atbildi.
- "To pašu, kad vainadziņu! Bet šis gredzens man slikti turas."
Es apskatīju viņas roku pirkstus. Tiem gandrīz katram bija gredzens. Mēģināju tīšām novilkt kādu citu. Viņa tik smaidīja un rāva roku ārā, neļaudama. Būtu ļāvusi, tāpat nenoņemtu - cieši pirkstos bija tie citi gredzeni. Bet kā lai bildina un piedāvā saderināšanās gredzenu, ja visi pirksti ir jau aizņemti?
Tā vai tā mana roka vairs nelaida viņas roku vaļā, tāpat arī viņas roka manu. Citas meitenes to redzēja, kaut ko saprata un vairs neskatījās uz mani tik laipni, cik parasti. Šķiet, ka pat nedaudz nosodoši. Bet man bija vienalga. Es tik ļoti esmu noguris visiem stāstīt, ka gribu kuplu ģimeni, un saņemt pretīm vien izbrīnu, bet re, ir cilvēks, kas pats par to ierunājās. Pateica to, ko tik ilgi gribēju sadzirdēt.
[izdomāts]
|
|