| Lonelyness 6 - Zvejnieku princese |
[28 Mar 2011|12:29pm] |
Ceļš atveda pie jūras. Tālumā sadzirdēju mūziku un saredzēju gaismu. Pienācu tuvāk - tas bija kāds zvejnieku ciemats, kur svinēja Lielo dienu. Viņi dziedāja kādā man nezināmā valodā. Pienācu tuvāk, kur mani sastapa sargi ar jautājumiem, kas esmu un kāpēc nāku. Uz šo jautājumu es nevarēju atbildēt, jo nācu tāpat. Gribēju jau pagriezties un doties prom, bet kāda no citiem viesiem paņēma mani aiz rokas un sveicinādama ievilka mani iekšā. Sargi to atzina par labu esam un likās mierā. Mani viesmīlīgi uzņēma un pabaroja. Neatteicos, jo nebiju ēdis jau vairākas dienas. Tā silti palika ap sirdi ar visām tām dziesmām. Nakts bija klāt, ļaudis pamazām gāja mājās, arī es pamazām sāku atcerēties par savu ceļu uz nekurieni. Bet pēkšņi pati zvejnieku princese pasniedza man pretim savu roku, aicinot dejot. Es paņēmu viņas roku, mēs dejojām, un es aizmirsu par visu. Visi lāsti, kas pār mani jebkad tika uzlikti, izklīda kā zibens un pērkona pārbiedēts vārnu bars. Dvēsele kļuva brīva un viegla. Es varēju nu doties mājās un turpināt dzīvot tālāk kā no jauna.
[izdomāts]
|
|