| Rūpēties |
[24 Nov 2009|11:45am] |
Ir divas pretrunīgas filozofijas:
1) Kas nespēj parūpēties par sevi, nespēs parūpēties arī par citiem
un
2) Par citiem parūpēties patiešām var vienīgi tas, kas aizmirst rūpes par sevi..
Nezinu, kura no tām ir patiesība, tāpēc nevaru izšķirties, kurai sekot. Nāksies meklēt kompromisu, piemēram:
Iemācies rūpēties par citiem, rūpējoties par sevi, tad aizmirsti un aizliedz sevi un rūpējies vienīgi par citiem tā, kā līdz šim esi rūpējies par sevi.
Bet vēl jau ir emocionāls moments, tas ir - kas sagādā lielāku gandarījumu: kad esi parūpējies par sevi vai par citiem? Tas atkarīgs no attieksmes pret citiem cilvēkiem. Droši vien arī citu cilvēku attieksmes pret mani. Kaut gan arī palīdzēt mēslam sagādā gandarījumu - tā var izrādīt un izjust sava veida pārākumu par viņu, varētu pat teikt, likt viņam nonākt parādā man.
Tas viss, protams, ir nieks, salīdzinot ar tām sajūtām, kad pakalpo kādam vērtīgam cilvēkam. Vērtīgam tādā nozīmē, ka šis cilvēks ir daudz izdarījis citu labā.
Bet jautājums paliek atklāts - kādu no tām divām filozofijām izvēlēties?
|
|