| Fallout3 - turpinājums |
[21 Jul 2008|08:58pm] |
Fallout 3? Nē, vairs nekad. Tas pats attiecas uz Bleach. Vairs nekāda blīčinga. Kuņģim nāksies iemācīties strādāt labi bez Merlotes. Un ja nespēs, tad es atteikšos arī no Gaļas, jo tikai tās dēļ man Merlote bija vajadzīga. Kaut kādā I.Jansones grāmatā par vēzi (2008) izlasīju, ka cukurs, kas apēsts, organismā pārvēršas par spirtu. Bīdeļmilti savukārt pārvēršoties galvenokārt par cukuru. Iznāk, ka saldummīla un bulciņmīla ir apslēptais alkoholisms. Ēdīšu medu. Bet no bīdeļmiltiem vēl neesmu gatavs atteikties - bez punk-kūkām medus nav garšīgs. Būs jāizmēģina rudzu rupjie milti.
Man ir nepieciešams panākt, lai prāts ir skaidrāks par skaidru. Labākais būtu bijis pilnīgais gavēnis, svaigais gaiss apaļu diennakti, bet diemžēl man jāstrādā. Cenšos pieradināt sevi iet agri gulēt, un ne jau tamdēļ, lai agri celtos, bet lai ilgāk redzētu sapņus. Man šobrīd tik ļoti ir nepieciešams uzzināt lietas, ko vispār nav iespējams uzzināt. Atrast neesošo, ieraudzīt neredzamo.
|
|
| Āboli pārmaiņām |
[21 Jul 2008|09:50pm] |
Šķiet, ka ābolu sulas mānija ir atstājusi iespaidu uz mani - cilvēki saka, ka man ir mainījusies seja. Tiesa gan, tas vairāk ir saistīts ar gudrības zobu izaugšanu. Bet tomēr esmu pārliecināts, ka ābolu sula jebkurā gadījumā stipri ietekmē manu organismu.
Laukos sāk veidoties pamatīga trīslitru burku krātuve. Labi, ka man trūkst naudas, citādi tā krātuve būtu nevis pamatīga, bet vājprātīga.
|
|
| Redze 2 |
[21 Jul 2008|10:02pm] |
|
Pietiek skatīties uz pasauli caur briļļu rāmju restēm... Biedēt mazus bērnus ar briļļainā lūriķa paskatu arī nav pieklājīgi... Mana jaunība iet uz beigām - laiks izbaudīt pēdējos mirkļus, vismaz pusgadu. Cerēt uz brīnumu, kad neesmu to pelnījis, arī nav prātīgi. Gribu redzēt arī, vai tiešām tamdēļ cilvēkiem mainīsies attieksme pret mani. Kāds man teica, ka attieksme mainoties... Man būs iespēja nedaudz "patēlot", tad man noteikti apniks, es pieradīšu, un viss varēs atkal nostāties savās vietās.
|
|
| Sie sieht mich einfach nicht |
[21 Jul 2008|10:27pm] |
|
Šī dziesma - nākas atzīt, ka tā varēja būt mana himna nu jau vairāk kā 10 gadus. Žēl, ka tikai tagad tai pievērsu uzmanību, un žēl, ka nespēju to īsti nodziedāt tieši tā, kā oriģinālā vajag. Vienā vietā tiešām riekstus būtu ar knaģi jāsaspiež, lai dabūtu vajadzīgo augstumu.
|
|