Picking up pieces of a broken heart -- Day [entries|friends|calendar]
Toulouse-Lautrec

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Amatu diena Jūrmalas brīvdabas muzejā [05 Sep 2006|07:47pm]
26. augusts, Jūrmala/Lielupe. Bija jānokļūst līdz Tīklu 1, sākumā likās, ka nekas nekur nenotiek, jo bija ļoti kluss pat pie Tīklu 2. Muzejs izrādījās pārsteidzoši neliels, taču daudz pārstiedzošāks bija vēl mazāks apmeklētāju skaits. Pasākuma programmā viss bija aprakstīts diezgan spoži, dīvaini, ka atnāca tikai dažas ģimenes. Kautgan programma īstenībā bija nedaudz mainījusies, kā arī pilnīgi viss nebija senlaicīgi iespaidīgs, kā piemēram kalējs, kas karsēja dzelzi nevis īstajā krāsnī, bet gan mazajā elektriskajā aparātā ar trijām svilošām briketēm, un sveču liešana, kur arī tika izmantota vienīgi mūsdienu elektroierīce un sintētiskās formas. Bet arī pasākuma cena bija tikai viens lats.
Noteicošais šeit laikam bija tas, ka paziņojumi par šo pasākumu bija tikai tādās avīzēs, kā Latvijas Vēstnesis, kuru lasa tikai tādi patrioti, kā es.
Vispār daudz kas bija diezgan interesants, kā piemēram, tīklu aušanas un lāpīšanas kursi un jūras mezglu siešanas kursi. Vēl pa 30 santīmiem varēja saņemt kutināšanu ar šķēpu, un vēl pa 30 santīmiem karstu zupu. Beigās sāka šķist, ka labāk arī nevajag - ir labs laiks, neparasti jauki cilvēki, un tur tuvumā taču ir jūra, kur beigās arī aizgāju nopeldēties.

Nekad nebiju pieredzējis Jūras līcī tik siltu ūdeni. Parasti peldēšanās ir garlaicīga nodarbošanās, bet viļņi lika domāt, ka jūra ar mani spēlējas. Peldot prom no krasta vajadzēja uzmanīties, lai vilnis neielec mutē, savukārt peldot atpakaļ katrs vilnis paceļ un liek domāt, ka visā jūrā ir pacelies ūdens līmenis, un krasts drīz būs applūdis.

Pēc peldēšanās no Lielupes gājām līdz Bulduriem. Tālāk devos uz Sloku, lai pārbaudītu, vai tiešām universālveikalā Liedags ir "vecā tipa" Gotiņas. Pēdējo reizi biju Slokā 2001. gadā, un atceros, ka Liedags tika kapitāli remontēts. Tagad atbraucu un biju šokā, jo ir 2006, bet skats nav mainījies. Tomēr, kad pienācu tuvāk, konstatēju, ka tomēr kaut kāda dzīvība tajā ēkā ir. Tur bija Mego, bankas, celtniecības biroji, mēbeļu veikals, mobīlo telefonu veikals u.c. telpas aizsitēji. No manām gotiņām ne smakas - laikam visas uz eksportu. Tukšām rokām iesēdos atpakaļ vilcienā un atgriezos uz Rīgu. Bet neskatoties uz to, diena kopumā bija laba. Otras tādas manā mūžā iespējams nebūs.
post comment

navigation
[ viewing | September 5th, 2006 ]
[ go | previous day|next day ]