| Pievienota vērtība |
[12 Mar 2006|02:20pm] |
Dzejolis "Pievienota vērtība". 12. Marts 2006
Attiecību avots var būt mīlestība,
Attiecību avots var būt arī naids.
Naids var rasties vienkārši, tas patiesība,
Paliek tikai jautājums - kā rodas kautkas skaists?
Mīlot cilvēks pieķeras, nepārtraukti domās,
Sapņos līdzas mīļotajam vienmēr atrodas,
Un gatavs sevi upurēt, jo liela tik ir loma
Cilvēkam, kas mīlēts tiek, un viņam atdodas.
Iemīlēt mēdz skaistumu, rūpes, labsirdību,
Tās liek justies silti arī ziemas vakarā.
Iemīlēt mēdz spēku, drosmi, centību un uzticību,
Kas liek bailēm grūtos brīžos atkāpties malā.
Katrai no šīm īpašībām piemīt sava vērtība,
Kuru cilvēks izmēra, pirms iemīlās.
Mērījumu veic ar sirdi, kas ir lieta vienīgā,
Saskaita kas pareizi, beigās izvēlās
Cilvēku, ko mīlēsim
Katru dienu, nakti.
Cilvēku, kam ticēsim,
Katram viņa vārdam.
Cilvēka šī klātbūtne
Atkāpties liks bēdām.
Nespēs šķirt ne attālums,
Pat ne kalnu grēdas.
Bet ja sirdij apklust likt un ņemt talkā prātu,
Iespējams kļūst pieskaitīt arī dažas rotas.
Bailes, maldi, uzskati, šaubas atver vārtus
Vērtībām, kas nepiemīt, bet kas pievienotas.
Prāts mēdz bieži kļūdīties, prāts ir ietekmējams,
Tikai sirds ir mūžīga, tik ar to vien spējams
Aptvert savu dvēseli, ļaut tai radīt jūtas,
Likt mums aizmirst nelaimes dzīves laikā gūtās.
Prāts mums dots, lai izdzīvotu,
Sirds dota, lai dzīvotu.
Cilvēkam ir jāizvēlas,
Ko likt lietā mīlot.
Izvēlēties grūti ļoti,
Prāts ar sirdi strīdas.
Sirds grib aizraut debesīs,
Prāts turēt pie grīdas.
Pievienotas vērtības - sirds tās neatzīst,
Sirdij rūp vien nākotne, rūp vien tas, kas īsts.
Nākotne nav rītdiena, rītdiena ir prātam,
Nāktone ir mūzība - netverama skatam.
Pievienotas vērtības - tās liek pamest mājas,
Meklēt laimi svešumā, tur, kur vieglāk klājas.
Tās liek neņemt vērā sirdij tuvas vērtības,
Tās liek gribēt cilvēkam dzīvē vairāk ērtības.
Aizmirst labus draugus tikai tamdēļ vien,
Ka var atrast jaunus, kuriem labāk iet,
Kuri bēdas nepazīst, nav tiem jācīnās -
Pievienota vērtība visu risinās.
-----------
Veltīts cilvēkiem, kas vērtē citus pēc viņu labklājības, nevis pēc tā, kā labklājību ieguva
|
|