| Salauzta vijole |
[08 Mar 2006|05:55pm] |
|
Buļļa dzīsla, kas manā gadījumā bija kaprona diegs, kas turēja vijoles noslēgumu pie korpusa apakšas, pārtrūka. Pēdējo reizi biju spēlējis tad, kad bija liels aukstums. Tad, neatskaņodams stīgas, devos mājup. Vijole pārsala, aiz aukstuma stīgas nostiepās nospriegojot diegu pārāk spēcīgi. Mājās pārnākdams, nespēlēju, devos atkal uz Rīgu. Vijoli nebiju atskaņojis pat neskatoties uz to, ka diezgan ilgs laiks būtu pagājis līdz nākamai reizei. Nākamā reize bija nesen. Paņemu vijoli, skatos, tā ir atskaņota, nobrīnos, jo atceros, ka to nebiju darījis, labi, uzskaņoju un... viss sabrūk man rokās. Diegs neizturēja, kad uzvilku stīgas. Paskatījos - tas kļuva trausls un daudzās vietās irst ārā. Tomēr paņēmu to pašu diegu un uzstādīju visu atpakaļ. Nomocījos ar kociņu, kas liekams starp vijoles augšējo un apakšējo korpusa virsmām. Labi, ka tam bija diegs piesiets, ar kuru varēja koriģēt atrašanās vietu. Kautgan es tā arī īsti nezinu, vai uzliku to balstu pareizajā vietā. Spēlēju, skanēja. Šoreiz, kad noliku vijoli, gan atskaņoju stīgas, lai tās manas prombūtnes laikā man nākamreiz nesagādātu jaunu pārsteigumu.
|
|