| Neveiksmīgā vakardiena |
[14 Oct 2005|08:48am] |
Arī šonakt agri biju pamodies.
Redzēju tik dīvainu sapni... Stāvu autobusu pieturā, bet, lai nebūtu garlaicīgi, esmu no kautkādas kafejnīcas atvilcis līdzi tējas krūzi, un ar šķīvīti zem tā vēl, nu kā jau pieņemts. Labi, stāvu gaidu autobusu, dzeru tēju. Tēju izdzēru, tad prātā ienāk doma, ka vajadzētu aiznest to krūzi atpakaļ kafejnīcā. Bet ja nu autobuss pienāk? Varbūt nolikt krūzi kautkur turpat zem koka? Gan jau no kafejnīcas kāds atnāks pakaļ un paņems... Bet no kuras kafejnīcas? Es aizmirsu, kur dabuju krūzi. Eju uz tuvāko, tur neviena apmeklētāja nav, tikai pārdevēja, nolieku krūzi un uzprasu, vai es jau esmu samaksājis par tēju? Pārdevēja atbild: "Un kā jums liekas?" Es saku: "nu labi, cik?" Pārdevēja atbild: "un kā jums liekas?" Es iedodu santīmus 40 vai 60, neatceros, koroč, kautkādu sīknaudu, bet nu skaidrs, ka vairāk, nekā par tēju pienākas. Eju prom. Izgāju ārā, redzu nāk mans autobuss, un tad es atceros, ka esmu ņēmis tēju pavisam citā kafejņīcā. Kļūdījos. Nav laika, iekāpju autobusā un braucu prom.
Morāle: nedzer tēju, kad gaidi autobusu. :-DDDDD
Vakar vispār bija neveiksmīga diena. Biju daudz ko ieplānojis, bet pietrūka laika. Aizkavējos darbā, tāpēc nepaguvu nokļūt līdz centram laicīgi, netiku uz veikalu, tātad nenopirku dāvanu. Atnācu uz autoostu, lai rezervēt biļeti autobusam uz šodienu vai rītdienu, bet visas vietas bija jau rezervētas. Gāju pirkt ģitārai stīgas, tad gāju pie brāļa. Pie brāļa bija jāieraksta cdrw un jāsagatavo bildes printēšanai, bet CDRW disku rakstītājs neatpazina. Stīgu ģitārai uzlikt nepaspēju un bildes tikai dažas atlasīju, jo vajadzēja braukt pie paziņām, esot problēmas ar datoru. Uz alfu nebraucu, jo bija pārāk vēls, pēc 21:00 man neviens vairs neko neprintēs tur. Uzreiz pie paziņām, bet abu nebija uz vietas, nu tad gāju vien uz kojām.
Vienīgais, vismaz stīgas ģitārai paguvu nopirkt. Izrādījās, ka uz klasiskās ģitāras nedrīkst likt metāla stīgas. Tas esot krievu variants, jo PSRS laikā nebija neilona stīgu. Bet vispār klasiskai spāņu ģitārai stīgas esot no zarnām, un neilons ir mūsdienu ekvivalents. Metāla stīgas ģitārai itkā parādījās tikai pagājušajā gadsimtā. Un ja metāla stīgas uzlikt klasiskajai ģitārai, tad tās rada lielāku slodzi uz grifu nekā neilona, tādējādi palielinās attālums starp stīgu un grifu, un tā itkā var sabojāt instrumentu. Metāla stīgām ir paredzētas Western ģitāras. Es vēl uzprasīju par Flamenco ģitārām, un man pateica, ka tās atšķīras no klasiskajām ar to, ka tājās ir iebūvētas ribas, kas paredzētas, lai ģitāras korpuss iztur ritma sitienus, ko flamenko ģitārists izdara ar pirkstiem pa ģitāras korpusu. Bez ribām itkā varot pārlūzt.
Vot takije piragi. :-)
|
|