| Esmu atgriezies no vasaras |
[04 Aug 2005|12:24am] |
|
Esmu atpakaļ no mēnesi ilgas tusēšanas apkārt. Pirmais, kas ienāk prātā, uzspēlēšu ģitāru. Taisu vaļā futlāru un... redzu, ka La (A) stīga ir notrūkusi. Laikam mana ģitāra nevar, ja uz tās nespēlē. Stīgu aizvietoju no cita komplekta, bet kad miksē kopā no dažādiem komplektiem, tad dīvaini skan. Bet ar laiku, kautkā stīgas viena pie otras pierod un 'jauniņā' sāk skanēt līdzīgi pārējām. Tā man bija ar Re stīgu, kas ir no metāla, tāpēc skanēja džinkstoši uz neilona stīgu fona, bet ar laiku tā kļuva tikpat maiga. Tagad to pašu nāksies iziet la stīgai. Kautgan viņa nav viena pati vairs no metāla, jo ir taču re, kas arī vairs nebūs viens savā veidā. :-)
|
|
| Mana Vasara - Mājās |
[04 Aug 2005|07:30pm] |
Atgriezos 28.07.2005. no Krievijas uz Alūksni. Uzreiz aizgāju ciemos pie drauga, sarunājām treniņu turpat ārā pie mājas. Iznesām plāksnes, tad atbrauca vēl viens draugs, kuram mašīnā bija audiosistēma priekš mūzikas. Ap mums uzreiz saskrēja no apkārtnes vairāki desmiti bērnu, kas turpmāk bija skatītāji. Mēs dejojām un pēc kāda laika visi bērni, kas saskrēja, sāka trakot - arī dejoja un rāva zāli un metājās. Man bija fotoaparāts un es visu nofotografēju. Jocīgs skats.
29.07.2005. devos uz Gulbenes pilsētas svētkiem dejot. Pasākums notika sporta stadionā pie CSDD. Atcerējos laikus, kad liku tiesības. Pasākumā kopā ar mums dejoja breikeri no Madonas. Vēl ar mums atbrauca graffiti mākslinieks no Alūksnes, kas, manuprāt, uzzīmēja vislabāk. Augšā jau nedēļu zīmēja slavenais Krys ar savu komandu no Rīgas. Viņiem sanāca iespaidīgs darbs. Pasākumā izdejojos kapitāli, pēctam viss sāpēja. Dejot bija grūti, jo pirms tam bija liels pārtraukums treniņos. Brīnos, kā vispār kautko uztaisīju.
Kad atgriezāmies no Gulbenes, Alūksnē pilssalā jau notika konkurss Dziesma Manai Paaudzei. Uzreiz devos turp. Pa ceļam satiku daudz draugu. Viens paziņa atbrauca no Dānijas. Teica, ka tur esot vislabāk strādāt, jo vislielākās algas, un viņs nesaprot tos, kas brauc uz Īriju. Sākumā viņš strādāja cūku kūtī - tas bija smagi, jo cūkas skaļi brēc un šad tad darbs bija netīrs. Bet pēc pusgada viņam izdevās iekārtoties rūpnīcā, kur bija daudz labāk - vajadzēja tikai ātri strādāt, skrūvēt skrūves, pie tam vēl ar elektrisko aparātu. Darbavietā skanēja mūzika, bija daudz kafijas pauzes, lielāka alga.
Satiku nākamo paziņu, kurš pastāstīja man par pasākumu Sutas Balss, bet es tur diemžēl netiku. Satiku daudz skolas laika klasesbiedrus. Un tā es gāju uz Dziesmu Manai Paaudzei, bet kad nokļuvu pie ieejas pasākumā, tad pasākums bija jau beidzies, un es aizgāju kopā ar draugiem pasēdēt, parunāties.
30.07.2005.
Nodzinu matus uz nulli. Gatavojos nometnei. Bārdu arī beidzot noskuvu. Izskatījos pēc citplanētieša. Kautkas man teica, ka pēc nūdista. Laikam pārteicās, un gribēja teikt, ka pēc budista. Bet doma laikam bija, ka pēc krišnaīta.
|
|