|
13. Jan 2016|23:01 |
Skalojot kaklu ar sālsūdeni, atcerējos "mītu" par to, ka dažādas mēles daļas uztver dažādas garšas. Tas man tika mācīts skolā, atšķirībā no nesen piesauktā mīta par dažādiem mācīšanās stiliem. Mani skolotāji gan uzskatīja, ka mācīšanās stilam un mērķiem visiem jābūt vienādiem. Droši vien tas mīts mani ir kaitīgi ietekmējis, bet sakiet, ko gribat - mēles priekšējā daļa tomēr sāļumu jūt izteiktāk.
Apbrīnojami man liekas kas cits - ka sāļās un skābās garšas mūsu ķermenī ir realizētas tik vienkārši. Sāļš nozīmē vairāk Na+ jonu. Skābs - latviski tas attiecas gan uz sour, gan acid - un acid nozīmē vairāk H+ jonu (nu, kā jau zināms, pH līmeni nosaka H+ jonu proporcija, un zemāks pH nozīmē vairāk jonu). Joni iekļūst nervu šūnās caur jonu kanāliem, bet jonu kanāli - tas jau ir tāds standarta būvklucītis bioķīmiskajās sistēmās, jo šūnas membrāna ir kā šūnas robeža, līdz ar to šūnai vajadzīgi kaut kādi robežkontroles punkti, kuri laistu iekšā vēlamos imigrantus un paturētu laukā nevēlamos. Līdz ar to sāļa/skāba vide gluži vienkārši caur jonu kanāliem sadzen garšas šūnās iekšā daudz pozitīvo jonu. Bet daudz pozitīvo jonu (depolarizācija) savukārt ir standarta veids, kādā neironi tiek aktivēti (kā jau visiem zināms, vai ne). Depolarizācija -> aktivācija -> repolarizācija, un CNS virzienā ir nosūtīts signāls, bet jonu ievākšana garšas kārpiņā var sākties no jauna. Praktizējošiem dziedniekiem un uztura speciālistiem varu ieteikt sāļu un skābu saukt par enerģētiski pozitīvi lādētām garšām.
Sarežģītāk ir ar saldu/rūgtu/umami garšu. Rūgtās garšas receptori ne tikai ir daudz kompleksāk uzbūvēti, bet to vispār ir n-tie veidi - cilvēkiem esot 43 gēni, kas kodē specifiski dažāda veida rūgtās garšas receptorus vien. Ja kāds rakstītu programmas kodu cilvēka bioķīmijas simulatoram, sāļā un skābā garša tajā būtu realizētas kā pāris 10 rindiņu funkcijas, bet rūgtā garša - kā atsevišķa bibliotēka ar vairāku megabaitu lielu bināro failu. Iemels, protams, ir nepieciešamība atpazīt dažādas indes.
Interesanti, vai ir iespējams atšķirt sajūtas no dažādiem rūgtās garšas receptoriem? Var sajusties apdalīti - tik daudz receptoru veidu, bet garša tikai viena, pie tam nepatīkama. (Vēlamā reakcija atpazīšanas gadījumā no evolūcijas viedokļa galu galā tad ir viena - izspļaut. Izgaršot un atšķirt nav vajadzīgs.) Ja vēl salīdzina ar redzi (ir tikai no divām līdz četrām dažādām pamatkrāsām) un pat ožu - receptoru veidu tām ir daudz mazāk, bet sajūtu gamma tik daudzkārt plašāka... Līdzīgi kā ar smadzeņu sāpju un baudas apgabalu izmēriem, mūsu bioloģija mūs ir apdalījusi. |
|