|
1. Jan 2016|20:12 |
Nosodījums tādā veidā, kādā tas pēc kara realizēts (diezgan primitīvi) obligāti izsauc pretreakciju. Turklāt lielā liekulība - sākumā visus visur medīja un atcēla no amatiem, bet kad sāka raustīties no komunistiem, Rietumvācija daudzus bijušos funkcionārus neuzkrītoši ielika amatos, jo viņiem gluži vienkārši pieredze komunistu apkarošanā no 30tajiem.
Nemaz nerunājot par pašu faktu, ka "cilvēktiesības" un starptautisko likumu izdomāja tikai lai Nirnbergā notiesātu (vāciešu! (nevis padomju, britu, utt)) kara noziedzniekus, jo tā jau viņus nevarēja sodīt, viņi bija pildījuši savas valsts likumus. Vārdu sakot, vēsture rāda, ka visas šādas pretrunas nekad nepazūd un nenogrimst, bet vienmēr kalpo kā implicītas premisas jauniem konfliktiem. Lai gan, ko muldu, ja vēlies, piemēram, nemitīgie romiešu kari ar pūniešiem beidzās tad, kad Kartāgu nolīdzināja līdz ar zemi un jebkādas atmiņas par tās varenību tika izdzēstas.
Un ko iesaku vietā - domāšanu. |
|