|
14. Dec 2014|14:14 |
Teorijā - kāpēc ne, praksē apšaubāmi.
Precedents (I can get away with anything) paaugstinās varbūtību rīkoties amorāli arī citās situācijās. Cilvēks nav computational agent, kas katru gadījumu apskata atsevišķi, racionāli.
(Ironiski, ka, piemēram, tiesu sistēma tāda ir, vai vismaz tai vajadzētu būt - tai pašā laikā prokurores mājienu, ka reizēm pie izvarošanas vainīgas ir abas puses un nebūtu prātīgi izteikt spriedumu bez iedziļināšanās apstākļos, sabiedrība sagaida ar sašutuma vilni.)
Cilvēki lēmumu pieņemšanā izmanto gatavus šablonus, tā sauktās cached thoughts. Jebkura rīcība un tās sekas rada izmaiņas cilvēka personībā, jaunu domāšanas šablonu veidošanos vai to nostiprināšanos. Bez šabloniem dzīvot īsti nav iespējams - smadzeņu jaudas nepietiku pat ielas pāriešanai. Manuprāt, svarīgi ir tas, lai šabloni būtu tādi, kas vairumā gadījumu noved pie pareizas / ētiskas rīcības. Tai skaitā ir jābūt šablonam, ka "eksistē arī šabloniem nepakļauti atsevišķi gadījumi".
Mans skepticisms pret utilitārismu gluži vienkārši ir nepatika pret tā dotajiem domāšanas šabloniem, vai drīzāk pret faktu, ka tie var novest pie kaitīgām sekām. |
|