|
7. Jul 2012|22:44 |
Ja man reālajā dzīvē nekas nenotiek, tad vismaz sapņi gadās interesanti. Piemēram, ka esmu aizbraucis uz Amsterdamu, apmeties viesnīcā uz pāris dienām. Garlaikojos un pastaigājos pa pilsētu, līdz piesēžos uz betona apmales, izvelku piezīmju grāmatiņu un gribu pierakstīt dažas rindiņas. Mani moka apziņa, ka vajadzētu uzrakstīt kādu dzejoli, bet es nekādi šobdrīd nespētu to izdarīt (reālistiski - tā arī ir, un ja mēģinātu, tad nekas neizdotos). Sapnī tīri nejauši man izdevies izdomāt pāris labas rindiņas. Tā nu es tur sēžu kā īsts hipsteris, bet pie manis pienāk prostitūta un sākt uzmākties ar visai viennozīmīgu piedāvājumu. Jauna, glīta blondīna oranžā lateksā. Teorētiski varētu ņemt viņu līdzi uz viesnīcu, bet man to negribas. Man gribas vienkārši viņu nointervēt - tas man liekas interesantā. Un man gribas ar viņu pabučoties, neko vairāk. Prātoju, vai man izdosies izlikties par vietējās universitātes antropoloģijas studentu, lai to izdarītu.
Bet no dzejoļa atceros tikai pirmo vārdu. Tas bija "Ahnenerbe...". Laikam tēma bija par to, kā cilvēki tiecas izveidot starp sevi un vienaldzīgo "realitātes tuksnesi" buferi no maģijas un ticības. |
|