| |
[8. Mar 2020|11:20] |
Es apbrīnoju cilvēku mieru attiecībā uz COVID-19. Mazliet parēķinot, var problēmu noformulēt tādā veidā, kas daudziem varbūt liksies uzskatāmāk: ir sagaidāms, ka kāds no jūsu ģimenes vai tuvākajiem cilvēkiem nākošā gada laikā nonāks slimnīcā, bet vairāki no jūsu sociālas grupas nomirs (Danbāra skaitlis 150).
Tomēr viss nav slikti. Pēc otrā pasaules kara cilvēku vienotība UK bija tik liela, ka ļāva izveidot NHS un citādi padarīt visiem dzīvi labāku. Pēc melnā mēra epidēmijas dzīve Eiropā arī izmainījās uz labo pusi. Dzīvi palikuši pēkšņi kļuva vērtīgāki - pirmkārt, viņiem bija mazāk iespējamo aizstājēju (jo tie bija nomiruši), otrkārt, liela daļa lauksaimniecības zemes bija pamesta novārtā un pieejama jauniem saimniekiem. Līdz ar to feodāļiem nācās pret saviem zemniekiem izturēties labāk, ja negribēja lai tie aizbēg, bet saimniekiem vairāk maksāt kalpiem. Tas radīja stimulu mehanizēt manuālos darbus un eventuāli noveda pie izgudrojumiem, tehnikas attīstības un progresa.
Šī krīze arī ir iespēja nomainīt politiku. Ir sagaidāma milzīga cilvēku neapmierinātība ar esošajiem politiķiem (kas ir ironiski, jo epidēmija galu galā nav viņu pakļautībā, vismaz ne tik lielā mērā kā citas jomas). |
|
|