making sense - 16. Augusts 2018 [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

16. Augusts 2018

[16. Aug 2018|19:15]
You might call them soft, because they’re very reluctant to kill, and they might agree with you, but they’re soft the way the ocean is soft, and, well; ask any sea captain how harmless and puny the ocean can be.

Es gribu uzrakstīt kaut ko par grāmatu, ko beidzu klausīties - Use of Weapons, Iain M Banks. Iepriekšējās Kultūras sērijas grāmatās mani piesaistīja tieši worldbuilding - nevis idejas, tēli, vai psiholoģiskais "dziļums". Šis darbs gan liekas esam pavisam citā līmenī. Virspusēji tas ir tāds pats piedzīvojumu stāsts ar mačo tipa galveno varoni (Cheradenine Zakalwe), bet... Man liekas, šīs grāmatas galveno domu varētu noformulēt tā - vislabākie militāristi ir tie cilvēki, kuri pilnībā zaudējuši savus cilvēcību. Zakalve ir ģeniāls militārais pavēlnieks / taktiskais komando vienā personā, bet viņam tas nav līdz galam izdevies. Viņš ir gatavs galēji fokusēties uz savu mērķu sasniegšanu, tādā mērā, ka tas viņam pagātnē licis rīkoties kā psihopātam. Bet šī viņa rīcība, šī viņa miltārās utilītfunkcijas maksimizēšana ir arī viņu pašu galīgi psiholoģiski sagrāvusi.

Man sižets atgādināja par Planescape Torment "laimīgajām" beigām, proti, tām, kur nemirstīgais varonis ņem rokās ieročus un dodas ellē, lai mūžīgi cīnītos dēmonu karā, tādējādi izpērkot savas pagātnes ļaundarības. Vienā brīdī es sapratu, ka Use of Weapons ir stāsts par to, "kas notiek pēc tam" - proti, pēc Planescape Torment beigām. Likumsakarīgi, ka Zakalve ir nemirstīgs un tāpēc nolemts mūžīgai cīņai mūžam jaunos karos un konfliktos, kā Kultūras īpašais aģents. Viņš ir nemirstīgs pēc paša izvēles (lai arī brīžiem ar apveltīts ar death wish). Vēl bēdīgāku visu to situāciju padara tas, ka Use of Weapons atainotajās epizodēs Zakalve kaut kādā veidā vienmēr nofeilu - viņš nekas negūst panākumus, lai ko arī darītu.

Ir viens aspekts, kas mani personīgi paķēra. Man liekas, ka Zakalve spēj attaisnot savas eksistences turpināšanos pašam sev tikai caur savu darbību, caur to, ka viņa darba devēji viņam dod iespēju to do the right thing, proti, kalpot labo spēku uzvarai. Tajā pašā laikā viņš ir diezgan cinisks pret Kultūru, un skeptisks attiecībā uz to, vai tā spēj vienmēr būt pareizajā pusē. Tas ir viens no viņa iekšējiem konfliktiem. Varu iedomāties, ka viņam tāpēc Kultūras sarūpētais feils ir vēl jo sāpīgāks.

Grāmatai dotu vērtējumu 8/10 - flawed masterpiece.

https://www.deviantart.com/iain-m-banks-culture/journal/Culture-Artwork-by-Luke-John-Frost-345634396
saiteatstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | 16. Augusts 2018 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]