| |
[9. Nov 2017|16:54] |
Dīvaini, ka tās ikdienas sajūtu lietas, to, kas aizņem 90% prāta, nevar paturēt - pat dienas spilgtākos iespaidus - kā vakar domāju, paskat, cik viss ir labi, kaut kāda rudens noskaņa, vēss gaiss sejā, tumša pilsēta.
Dienas notikumi aizmirstas, aizmirsīsies pat šo dienu ierastais ritms. Reiz, pēdējā darbā LV domāju - interesanti, es tagad tik netipiski daudz ko daru, gandrīz vai vajadzētu pierakstīt, kāda izskatās mana diena. Šobrīd jau gandrīz neko no tā neatceros.
No šī laika paliks - kas? Tas, ko viegli rekonstruēt, kaut kādas kvantificējamas lietas, objektīvi sasniegumi un objektīva nelaimes, lietas, ka kas tagad darbojas labi ja kā fons. "Es dzīvoju tur, sausais atlikums tāds." |
|
|