| Vispārīgas šī gada pārdomas, rakstītas pēdējos mēnešos |
[6. Jun 2017|22:45] |
Šis laiks laikam ir beigu sākums, jo rietumu pasaule ir sadalījusies divās daļās, viena no kurām publicē feikas ziņas un veic koordinētu uzbrukumu pret rietumu vērtībām un institūcijām kā tādām - medijiem, skolām, universitātēm, valsts pārvaldi. Es nesaku, kas visas institūcijas ir labas un saglabājamas pašreizējā formā, bet tās eksistē, lai pildītu noteiktas funkcijas. Būtu atcerējušies par Čestertona sētu.
Par nelaimi, to, kas ir labs, ir daudz grūtāk saskatīt kā to, kas ir slikts. Cilvēki ir evolucionāri optimizēti būt par problēmu meklētājiem un risku novērsējiem, nevis par utilītfunkcijas optimizētājiem. Cilvēki diezgan vāji spēj domāt kontrafaktuāli. Līdz ar to tas, kas šobrīd liekas pašsaprotams, kļūs redzams tikai brīdī, kad tā sāks trūkt. Vēlēšanās parasti tiek piedāvāta izvēle starp sliktu kandindātu un vēl sliktāku - investīciju banķieris vs. nacionāliste vienā nesenā piemērā, hard brexit vs. soft brexit citā nesenākā piemērā - tā vietā, lai domātu, kā arvien pieaugošo kopējo zināšanu un tehnoloģiju apjomu izmantotu, lai radikāli reformētu politiku.
Ienākumi paliek tādi paši, bet lietas, kurām tiešām ir objektīva vērtība - nekustamie īpašumi, zeme - turpina pieaugt cenā. Tādējādi reāli notiek ekonomisks regress, pie tam saglabājot ilūziju par progresu, jo patēriņa preces turpina uzlaboties var arī samazināties cenā. Ilgtermiņā bezvērtīgais kļūst arvien vieglāk pieejams, ilgtermiņā vērtīgais - arvien grūtāk. |
|
|