| |
[11. Feb 2017|18:44] |
Kur cilvēki šobrīd atrodas skalā starp 0% un 100%? Pieņemot, ka tehnoloģiju un zināšanu līmenis ir fiksēts, cik tālu sabiedrība šobrīd ir no maksimālās utopijas pie konkrētā līmeņa?
Agrāk man likās, ka ir galīgi slikti. Kad augu, apkārt dzīvē redzēju daudz nelaimīgu cilvēku, arī pats pie tādiem piederēju. Tagad man liekas, ka mēs esam drīzāk gaismas saliņa Visumā. Iespējams, tāpēc, ka tagad tādus cilvēkus redzu reti; tas ir, droši vien redzu, bet nekontaktējos, jo garāmgājēiem jau dvēselē neielīdīsi. Iespējams, tāpēc, ka augot perspektīvai, sāku salīdzināt vispār kaut kā būšanu ar Visumā valdošo haosu un bezjēdzību; vai arī salīdzināt ar iespējamajām nākotnēm, kur viss sastāv ar pašreplicējošamies vīrusiem-robotiem. Vai arī sāku salīdzināt vidusšķiras dzīvi ar ārzemju atvaļinājumu reizi gadā ar vēsturi un tās masu slaktiņiem. |
|
|