| |
[8. Feb 2016|21:11] |
Uz četriem mēnešiem esmu oficiāli kļuvis par zinātnieku LV. Aizdomājos, ka it kā jau zinātne - tas ir labi, bet labus selling pointus zinātnei LV vispārējās globalizācijas laikā atrast ir grūti. Zinātne ir dažāda - motivācija attīstīt inženierzinātni un citus praktiskos virzienus ir daudzmaz skaidra, tāpat kā arī tas ir skaidrs ar letoniku un citām lietas, ko neviens latviešu vietā nepētīs, bet par fundamentālo zinātni sabiedrībai vienmēr ir jautājums.
Izlasīju Stradiņa runu "Vai Latvijas Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?", bet īpaši gudrāks nekļuvu. Kā politiķa runā, pateikts daudz kas, īsti nepasakot neko.
"Arī mazai valstij nedrīkst būt maza zinātne, sīka zinātne, dažos sektoros jāuztur pasaules līmeņa zinātne, bet atcerēsimies arī, ka dižkoki, lielās priedes neaug bez pameža, kuru laiku pa laikam paretina." - ok, pamatojums? valsts prestižs? iespējams, ka tā celšanai būtu finansiāli izdevīgāk ieguldīt sportā vai eirovīzijā, neesmu rēķinājis, galu galā, no patriotisma viedokļa nav īpaši svarīgi, vai citu valstu vidū izceļamies, piemēram, ar īpaši ātru šļūkšanu pa ledus reni vai jauniem atklājumiem obskūrās nozarēs.
"zinātne dod sabiedrībai kritisko domāšanu, dod sabiedrībai spriedumus, ne aizspriedumus, ir sabiedrības brieduma un profesionalitātes garants, ir savā ziņā demokrātijas un brīvdomības, kopā ar reliģiju arī ētikas garants, vismaz tam tā būtu jābūt. Tā ir aksioma – katrai civilizētai valstij ir jāuztur kaut neliela, bet sava zinātne." - šis šķiet ir tuvākais pamatojumam, bet arī būtībā ir emocionāls apgalvojums, kas maz pamatots faktos (ASV zinātne ir pati krutākā, bet tauta balso par Trampu, un ar zinātni nodarbojas pamatā imigranti).
BTW, Gnidrologam patiks šis citāts: "Zinātne būtībā ir amatnieka darbs [..] inovatīvā zinātne ir smalka, augstākā stila amatniecība šī vārda ideālajā nozīmē." |
|
|