| |
[2. Jan 2016|22:55] |
How Bad Are Things?, vaicā Skots, un atbild, ka pretty bad. Mūsu progresīvajā un nodrošinātajā Rietumpasaulē dzīvojošie priviliģētie-salīdzinot-ar-senčiem-nekad-reālas-grūtības-neizjutošie indivīdi, redz, ir nelaimīgi. Un pat ne tikai tāpēc vien, ka viņiem būtu nepareiza smadzeņu bioķīmija sliktu gēnu dēļ vai arī tāpēc, ka relatīvi kādam vienmēr iet sliktāk un ir iemesls apskausts veiksmīgākos kaimiņus, bet gluži objektīvu iemeslu dēļ.
Es no Skota bloga vispār gribēju pielinkot kaut ko citu, viena narrenschiff ieraksta sakarā šo te, par Culture of Life. Laikam nekad īsti nesapratīšu, kā var būt tā, ka jo vairāk kādā valstī tic tiešais pārdabisku spēku ietekmei uz mūsu dzīvi, jo nedabībāki un izmisīgāki ir tajā dzīvības paildzināšanas līdzekļi. Kāpēc ASV ar savu nenormāli dārgo medicīnu ir tādā pretrunā ar ateistiskajām Ziemeļvalstīm, kurās (vismaz tā baumo) pacienta dzīves ilgums ir atkarīgs no viņa paša pārliecināšanas spējām likt ārstiem kaut ko darīt? |
|
|