| |
[6. Dec 2015|19:18] |
Joprojām par to pašu - jā, man nav nekādu problēmu domāt, ka ne tikai "visa Polija", bet lielākā daļa Austrumeiropas pieļauj morālu kļūdu. Nav nekāda iemesla domāt, ka vispār visi cilvēki nepieļauj brutālas morāles kļūdas, kuras pēc gadiem 200 liksies absurdas, gluži kā šodien absurdi liekas, piemēram, institucionalizētas verdzības atbalstīšana 19. gs., vai arī paradums Viktorijas laika namos apsegt galdu kājas, lai tie neizskatītos nepiedienīgi. Iemesls, kāpēc tieši austrumeiropieši ir konservatīvāki šoreiz diez vai meklējams tajā, ka mēs esam iemācījušies neticēt valstsvīru teiktajam - drīzāk jau mazākas zināšanas par situāciju un bēgošajiem cilvēkiem nozīmē proporcionāli lielākas bailes no nepazīstamā.
Es gribu teikt, ka šādi jautājumi ir jāizlemj mēģinot no pirksta izzīlēt, "kas tieši notiks nākotnē kā sekas rīcībai A vai B" (piegājiens, bēdīgi slavens ar savu neprecizitāti), bet ar principiāli citu metodi. Ja kādā jautājumā ir šaubas, nav tad jārīkojas saskaņā ar savām vērtībām. Pretējā gadījumā kaut kas vienmēr tiks zaudēts, un sanāks līdzīgi kā kā tiem "miera un labklājības ostā" nonākušajiem (no Skalbes pasakas par Ziemeļmeitu), kuri ir aizmirsuši savu sākotnējo galamērķi.
Bet ja jau ielaižamies neprecīzās spekulācijās par nākotni, tad man izskatās, ka ar Tuvajiem Austrumiem ilgtermiņā ir iespējama tikai divu veidu attīstība - vai nu karš, vai pakāpeniska vienas vai otras puses asimilācija. Pašreizējais stāvoklis "atšķirīgi domājoši kaimiņi" ir matemātiska bifurkācija - tas neizskatās pēc tāda, kurš taisītos būt stabils. Nu lūk, un šobrīd TA ir vāji. Šobrīd, starp citu, miljoni no TA brīvprātīgi ierodas Eiropā un piedāvā sevi sākt asimilēt. Nav pat svarīgi iemesli - vai tāpēc, ka viņiem citur nav kur iet, vai tāpēc, ka viņus pievelk Rietumu idejas par brīvību un demokrātiju (ieguvumus no kurām, šķiet, pat lielākā daļa eiropiešu nespētu viens otram sakarīgi izskaidrot), vai arī gluži vienkārši fiskālās iespējas - attieksme, kas varbūt ir līdzīga "nabadzīga bet godīga" pilsoņa vienlaicīgajai bijībai un nicinājumam pret dārgas villas īpašnieku, kurš savu villu ieguvis ar pilsonim neskaidrām metodēm, un kura reputācija vispār ir apšaubāma. Svarīgi ir tas, ka šobrīd mums ir izdevība reāli parādīt, ka mūsu civilizācija ir ne tikai veiksmīgāka, bet arī vērtīgāka, par spīti tās reputācijai "materiālistiska, egoistiska un garīgi tukša". (Jā, es tā reāli domāju - varbūt tas ir subjektīvi, as in "vērtīgāka no mana viedokļa, jo tajā ir vairāk man saprotamu vērtību", bet šeit tas nav būtiski.) |
|
|