| |
[19. Jun 2015|13:19] |
http://arstechnica.com/gadgets/2014/05/the-psychology-of-soylent-and-the-prison-of-first-world-food-choices/2/
To turn the problem on its head for perspective: expecting someone without experience in the kitchen to jump in and make healthy food from a recipe is a little like expecting a non-technical person to sit down and compile a complex Linux application from source. It's not exactly hard—I mean, you don't even have to write any code! You just download your tarball, make sure you have your dependencies, set the options you want, and then it's just configure, make, and make install. The computer does all the work!
Paradoksāli - es ar entuziasmu nesen iedevu "Upvote" kādam postam, kurš sastāvēja no žēlabām par programmu instalēšanas grūtībām uz Windows un beidzās ar ieteikumu "beidzot ieviest apt-get install komandu", bet ēst gatavošanu joprojām labāk atstāju citiem. |
|
|
| |
[19. Jun 2015|13:34] |
Differential Intellectual Progress as a Positive-Sum Project
Ko darīt tad, ja uznāk vēlēšanās atstāt pozitīvu ietekmi uz pasauli, un negribas ar to dīlot vienkārši apstājoties un pagaidot, kamēr pāries? Viena no iespējām ir apdomāt, kuri virzieni varētu dot vislielāko atdevi. Variācija ir apdomāt, kuri virzieni varētu dot atdevi, kas ir gan liela, gan robusta - tas ir, sliktas sekas ir mazvarbūtiskas. Piemāram, rīcība, kas ir laba gan no tradicionālo vērtību, gan utilitārisma morāles viedokļa ir robustāka par tādu, kas ir laba tikai saskaņā ar vienu no tām.
Es ļoti piekrītu domai, ko mēģina bīdīt pielinkotā eseja - ka diferencēts intelektuālais progress ir šāds robusts labums. Mums vajadzētu vairāk progresa kritiskajā domāšanā - caur sociālajām, humanitārajām un fundamentālajām zinātnēm - un mazāk progresa tehnoloģijā. Lieki teikt, ka šobrīd viss notiek tieši otrādi. |
|
|
| |
[19. Jun 2015|18:12] |
Which would you choose?
 |
|
|