| |
[18. Maijs 2014|10:36] |
Rodas sajūta, ja zinātu vēl pāris valodas, tad varētu atpazīt pilnīgi visus vārdus zviedru valodā. Zviedri liberāli būdami, ir savākuši kaut ko no visām. Pirmkārt jau vācu valoda - gan valodas saknes, gan vēlāku laiku aizguvumi (du, hund, spegel, frukt un neskaitāmi citi). Otrkārt, angļu valoda, kurā runā visi - kul (cool), tuff (tough). Franču: fåtölj (armchair, fauteuille), vag (vague). Latīņu - fönster / fenestra? Ar krievu un latviešu valodām saistības ir mazāk, un pamatā tā ir nākusi pa aplinku ceļu (t.i. caur vācu) bet var atrast arī pretpiemērus - ju (krievu "že"), burk ("burka").
It kā vajadzētu būt jauki, bet kopiespaids man liekas diezgan neglīts, sevišķi tāpēc, ka izruna ir gandrīz tāda pati kā rakstība. Rezultāts ir tāds kā vienkāršots vācu un angļu valodu salikums ("where" vietā "var", "what" vietā "vad"), kas rada primitīvu iespaidu. Savā ziņā tieši sarežģītība, visādi unikāli knifiņi padara valodu interesantu, rada pret to cieņu. Angļu nejēdzīgā izrunas/rakstība, franču komplicētā ortogrāfija, vācu dīvainā kapitalizācija utt. Runā, ka valodnieku aprindās basku valoda esot hits savas unikalitātes dēļ. Kontrastā, zviedru valoda varētu būt starp pirmajām tāda lieluma valodām, kas izzudīs. Varbūt tā ir pārāk brīvi ir ļāvusies ietekmēties un vienkāršoties. |
|
|