| |
[13. Jan 2014|23:39] |
No kādreiz apmeklētā diferenciālvienādoju kursu palicis prātā piemērs par lūšiem un zaķiem (2d grafiks, uz asīm populācijas apjoms). Abas grupas dzīvo mežā. Lūši medī zaķus. Sistēma var būt ideāla balansa strāvolī - lūšu un zaķu skaits tieši tāds, lai tie atražotos tikpat ātri, kā nomirst (lūši no barības trūkuma, zaķi no tā, ka tiek nokosti). Šis ir risinājums - stacionārais punkts. Vēl var būt stāvoklis, kur viena no grupām ir nepietiekamā apjomā. Tad otra grupa sāk pieaugt, līdz sistēma šķērso balansa slieksni un vēl kādu brīdi pēc tam - inerces dēļ. Šāda populāciju mainība apraksta dinamiska līdzsvara stāvokli. Līdzīgi kā ideālais svārsts, tas reiz iešūpots, šūposies mūžīgi.
Iepriekš aprakstītie līdzsvara stāvokļi tipiski vēl ir arī "atraktori" (t.i. savāc visus gadījumus, kad sistēma startē ar mazliet atšķirīgu lūšu/zaķu skaitu).
Kāpēc es to visu? Tāpēc, ka šodien atcerējos par dažāda veida atraktoriem lasot par to, cik grūti internetā būt mērenam. Ja esi kādā no stacionārajiem stāvokļiem (piemēram, uzskati, ka sieviešu/melnādaino vienlīdzība ir pašsaprotama vai arī esi zvērināts seksists/rasists), savu viedokli saglabāt ir viegli. Ja būsi kādā netradicionālā orientācijā, tevi kritizēs visi. Savukārt mainstream sabiedrība ir atkal kaut kur citur - dinamiski svārstās starp dažādiem politiskajiem viedokļiem. Ir "tekošais mainstream viedoklis", kas arī ir atraktors, bet tāds, kas pastāvīgi tiek dzīts uz priekšu ar dažādiem jauniem faktiem, jo pietiekoši daudzi saredz, ka šis masu viedoklis neatblist realitātei. "Progresīvas" ir tās masas (vai stacionārie punkti), kuras iet pa priekšu sistēmas trajektorijai (leņķis <180 grādiem), regresīvas - pretējās. Bet patiesībā viss griežas pa riņķi. |
|
|