| |
[26. Sep 2013|22:13] |
|
Reti ideāli ar laikapstākļiem šodien, saulaina atvasaras diena veicot lauka eksperimentus, lietus un varavīksnes pa ceļam, nežēlīga krusa tieši pēdējā etapā darbavieta / mājvieta. Krusas graudi kūst un veidu baltu, slidenus kārtiņu, kurā pašās beigās noskalot dubļainos apavus. Jāgaida oktobris un novembris, tad arī laiks unpaja pieminētajai romantikai - Mangaļsalas mola apciemošanai. |
|
|
| |
[26. Sep 2013|23:24] |
Izlasīju Selfish Gene, tā tiešām bija tika laba kā solīts, un vēl labāka. (Un es sapratu, ka galīgi neesmu zinājis, par ko īsti tā vispār ir. Ja kas, tā ir par evolucionāro psiholoģiju etoloģiju un evolūcijas teorijas matemātiskajiem modeļiem, nevis par gēniem.) Reti kurā populārzinātniskā grāmatā ir pat viena jauna, svarīga ideja, bet Selfish Gene tādu ir veselas trīs (manuprāt).
Pirmā ideja ir par to, ka replikatoru ar laiku kļūst vairāk nekā nereplikatoru, līdz ar to evolūcija notiek visur, kur vien tā var notikt. Tā ir universāla.
No pirmās idejas ir atvasinātas arī pārējās divas. Otrā ideja ir par evolucionāri stabilām stratēģijām un to trūkumiem. Evolūcija virzās pēc spēļu teorijas matemātiskajiem likumiem.
Trešā ir tā, ko visi parasti zina sakarā ar jaunvārdu "mēms". Davkinss apgalvo, ka bioloģija nav cilvēku uzvedības galvenais noteicējs. Sabiedrību nosaka kultūra, un kultūru nosaka ideju evolūcija, nevis bioloģiskā evolūcija. Lūk tā. |
|
|