| |
[24. Nov 2012|15:06] |
Vakar atklāju sev Beijesa tīklus. Tas ir, daudz par tiem dzirdēts, bet izmēģināt uz "savas ādas", kā tad ir ar tiem strādāt - cita lieta. Un tie strādā. Bija tāds "wow, it actually works" moments, kad pēc tīri pēc veselā saprāta sabakstīju varbūtības, mazliet tās pietjūnēju, un dabūju pilnīgi pareizus rezultātus. Jauka lieta, jo atšķirībā no (piemēram) neironu tīkliem var saprast, ko tieši kurš parametrs nozīmē. Neironu tīkli - programmēšanā tas ir evolūcijas strupceļš. Nu, tie ir derīgi smadzeņu simulācijai (un arī tikai varbūt). Bet ārpus tās - tikai kā tēma, par kuru nozarē strādājošajiem publicēt kārtējos tikai sev pašiem vajadzīgos rakstus.
Tagad vaļājos pa gultu saaukstējies. |
|
|