| Coding honor |
[24. Maijs 2012|22:40] |
Nesen disertācijas vajadzībām veicu nelielu pētījumu. Ielīdu LUIS un izpētīju eksakto zinātņu studiju programmas, lai noskaidrotu, cik liela ir varbūtība, ka nejauši paņemts zinātnieks māk ir apmācīts programmēt. Bez mazākās ironijas - rezultāti mani pārsteidza.
Izrādās, programmēšanu obligātajā daļā māca tikai matemātikas studentiem, bet brīvprātīgi obligātajā - fizikas. Viss. Bioloģijā, ķīmijā, ekonomikā - nav paredzēts.
Hipotētiskie iemesli:
a) uzskats, ka tā vai nu nav vajadzīga;
Vai arī vajadzīga, bet nav iemācāma:
b) jo labāk to mācīties patstāvīgi un pēc vajadzības (on the fly - ja būs problēma, tad zinātnieks iemācīsies)
c) available only to geeks selected few
Vēl varētu vainot inertu pasniedzēju sastāvu vai inertu studiju programmu (lekciju sarakstu). Taču tā nav tikai LU īpatnība - pētījums ASV uzrāda līdzīgus rezultātus [PDF].
Ņemot vērā, ka man pazīstami zinātnē strādājošie iedalās divās grupās: tie, kuri domā, ka māk, un tie , kuri gribētu iemācīties, (a) ir muļķīgi. (c) ir mazliet atbilstošāk, jo neprogrammēšanas studiju programmā tai pietrūks laika. No otras, tas nekavē mācīt integrāļus u.c. kas nav vienkāršāk. Paliek (b), kas ir reizēm patiess, reizēm ne.
Tēmu izvilku laukā, jo izrādās, ka visiem 2012. gadā vajag mācīties kodēt, par ko daži programmētāji no Coding Horror ir sašutuši.
Manuprāt, lieki. Mācīties programmēt ir līdzīgi kā mācīties svešvalodas. Neviens svešvalodu kursu organizētājs nesagaida, ka visi to apmeklētāji kļūs par fluent speakers vai diplomētiem filologiem. Visticamāk jau - mazliet pamācīsies un tad atmetīs ar roku; pasākuma praktiskā vērtība tālākajā dzīvē tieksies uz nulli. Tomēr tas nekavē tautu mācīties, bet kursu organizētājus - mācīt. Pašas valodas popularizēšana ir tikai viens no ieguvumiem; disciplīnas (valodu mācīšanās) popularizēšana ir cits. Sak, ja ne es, tad vismaz mani bērni vai radinieki. Tas pats, manuprāt, attiecas uz šādu "programmēšana visiem" pieeju. |
|
|