making sense - 20. Maijs 2012 [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

20. Maijs 2012

[20. Maijs 2012|22:58]
[Tags|]

Par bankas dotu dāvanu karti nopirku un aptuveni nedēļas laikā izlasīju - Viktors Peļevins, Snuff.

Darbība notiek tālā nākotnē, kad visa cilvēce ir sadalījusies divās daļās - "orkos" un "cilvēkos". Mazskaitlīgākā, bet tehnoloģiski advancētākā daļa, dzīvo uz netālu virs zemes esoša pavadoņa, kas turas gaisā ar antigravitācijas palīdzību. Pārējā dzīvo zem viņiem, tagadējās Sibīrijas teritorijā. Galvenais varonis ir "kaujas lidotājs" - operators, kurš ar attālināti vadītas kameras (drone) palīdzību gan filmē periodiski notiekošos karus starp orkiem un cilvēkiem, gan arī pats piedalās to izraisīšanā. Romāns ir alegorija Rietumvalstu un trešās pasaules attiecībām, kur var saskatīt gan līdzības ar ASV kariem Irākā un Afganistānā, gan R-valstu un Krievijas kultūrās.

Uzrakstīts ar Peļevinam tipisku cinismu; orki ir degradēti un zvēriski, bet augšā dzīvojošie – tukši, materiālistiski, un nebrīvi. Likumsakarīgi, ka viscilvēcīgākais tēls visā grāmatā advancēta seksa lelle Kaja - grāmatas galvenajam tēlam piederoša "gumijas sieviete". Viņas statuss ir arī romāna filozofiskās līnijas centrā, kurā pieminēta gan brīvās gribas problemātika, gan Tjūringa tests, ķīniešu istaba, un p-zombiji pat ar atsaucēm uz Čalmersu un Denetu.

Kopumā tipisks postmoderns sviestiņš Peļēvina garā - liek padomāt (kas ir pozītīvi), bet pārlasīt diez vai ņemtos. Kā jau visi nesenie viņa darbi, mazliet haltūra, jo autors nekad nav bijis eksperts cilvēku iekšējo pasauļu attēlošanā, bet šeit trūkst arī tās kvalitātes, uz ko viņš reizēm ir bijis spējīgs - ne filigrāni izstrādātas struktūras un "viss ar visu ir saistīts" tripīgā momenta kā Čapajevā, ne tādas pāri malām plūstošas kreativitātes kā "Generation P".

Peļēvina cinisms attiecībām uz sievietēm gan sasniedz jaunu robežu, ja Čapajevā bija tikai tēze, ka "skaista sieviete ir līdzīga tukšai pudelei ar apzeltītu etiķeti", tad te viņš ir pavisam konkrēts: "Sieviete nav cilvēks. Prostitūta - vienīgas, kas glābj cilvēku no sievietes". Kopumā centrālais mīlas trijstūris likās, priekš tāda līmeņa rakstnieka, visnotaļ... nekāds, un ne tikai tāpēc, ka viens no tiem ir seksa lelle. Gandrīz vai tā, it kā autors nevis pats būtu pieredzējis un izjutis, bet tikai atkārtotu kaut kur izlasītas un redzētas domas. Gluži kā kāds, kuram nav pašam savas apziņas :)

3.5 / 5 zvaigznītes
saiteatstāt nospiedumu

navigation
[ viewing | 20. Maijs 2012 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]