| Beziemesla bezmiegs |
[28. Aug 2011|03:50] |
Aizmiršana
Tev liekas, bēg putni no sala,
Bet zini, tie aizlido mājās.
Tev liekas, mums laika vēl gana,
Bet zini, ka pulkstenis neskaita laiku,
Tas saldkaisli skaita un sapņus,
Un pilsētas skaita, kur Lētas ūdeņi melnie
Pludo pār ielām un gremdē jau namus,
Un aizskalo smiltīs atstātos soļus.
***
Ētiskā autoritāte
Stāv melnsvārcis kalnā un vaktē
Tos ļaudis, kas tuvumā klaiņo;
Viņš zin to, kas debesīs, zin to, kas peklē,
Viņs zin to par labo, zin to par slikto.
Es tikmēr citā kalnā skumji stāvu,
Un domāju, cik tomēr tas ir dumji,
Ka sev par mizantropu palikt ļāvu -
Nav cilvēka, kam gribu uzticēties.
***
Nejaušai meitenei
Krišanas dzejnieki veltīgi meklē Tev vārdus. Bezmiega naktīs viņi piesauc elkus un garus. Mums tagad kā toreiz trūkst par ko runāt. Jā, atgriezties laikā, kad biji man jauna. Tad bija pateikts pārāk maz. Nu trūkst, ko sacīt, jo ir pateikts pārāk daudz.
***
Mizantropiķis laikam ir kāds, kurš pēta mizantropus - Gn.
Tādā gadījumā, vai mizantropologs ir:
a) kāds, kurš arī pēta mizantropus;
b) nelaimīgs antropologs;
c) kāds, kurš pēta cilvēces ciešanas? (mis-antropo-logy) |
|
|