| |
[20. Aug 2011|22:08] |
Nākotnē visu darīs roboti. Vai datorprogrammas. Vismaz, ja pieņem, ka nav tādu problēmu klašu, kuras cilvēki var risināt labāk nekā datori kaut kādu fundamentālu iemeslu dēļ. Un šobrīd man tā arī izskatās - ka nav. Visas tās problēmas, kuras šobrīd cilvēki risina labāk (radošs darbs - māksla, mūzika, matemātika, zinātne, rakstniecība), varētu spēt veikt arī datori - vajag tikai izdomāt vai nu labākus algoritmus, vai labākas heiristikas, vai formalizēt vairāk informācijas par reālo pasauli. Vai arī ir pretpiemēri?
Cilvēkiem atliks tikai grauzt popkornu un skatīties jaunāko blokbasteru, kuram gan sižetu būs sacerējis dators (vai arī salicis to kopā no gataviem štampiem), gan vizuālo un skaņas daļu pilnībā radījis dators, gan filmas izplatīšanu un mārketinga kampaņu veikuši datori. Pie tam tā, ka padarījuši gala produktu neatvairāmu.
Cilvēkiem atliks tikai baudīt dzīvi kā tādu. Galējs hedonisms? Nak prātā Velsa "Laika mašīna", tikai morloku vietā - softs.
No otras puses, kā ar ētiku? Ja ētiku varētu formalizēt, arī tās kontroli varētu uzticēt softam. Ja neizdosies, tad administratīvajos posteņos joprojām būs jāpaliek cilvēkiem. Sapnis (vai murgs) par robotu valdību ir atkarīgs no tā, vai datoram ir principiāli iespējams ieskaidrot, kas ir labi, un kas - slikti.
Runājot par personīgajiem uzskatiem - jā, es dodu priekšroku neticēt šim "ja varētu". Tāpēc mani nesajūsmina mēģinājumi ētiku aizstāt ar formālām teorijām. Ētiku varēs ielikt datorā tikai tad, ja visu pasauli varēs ielikt datorā - gan cilvēka bioloģiju, gan apkārtējo vidi. Ētika ir pārāk atkarīga no tā, kādi esam, no mūsu sajūtām, bioloģijas, lai varētu eksistēt neatkarīgi no šī visa. |
|
|