| |
[22. Jul 2011|00:42] |
-/+ Sliecos domāt, ka rakstīt kaut ko šajā blogā tomēr ir diezgan bezjēdzīgi, jo pilnīgi atklātam būt tik un tā nav iespējams, tātad vienkārši publiska piezīmju grāmatiņa nesanāk, bet "strādāt uz publiku" vai nodarboties ar troļļošanu polemikas izraisīšanu reti kad uznāk vēlēšanās
+ Pēdējās nedēļas laikā satikts neparasti daudz cilvēku, vismaz maniem mērogiem. Gan nekad iepriekš nesatikti, gan iepriekš reti satikti, gan sen nesatikti. Dažus no tiem satikt ir vienmēr patīkami :)
- Un tomēr, viss nav +, jo viss ir tālu no ideāla.
- Karstums -> apātija un slinkums
***
Par tik nopietni ņemto sarunas tēmu "sabojāt kaut ko skaistu un justies vainīgam". Nu tad - vai es labāk gribētu nejauši nodarīt pāri sev dārgam cilvēkam vai jaukiem, bet nepazīstamiem cilvēkiem? Pirmajā gadījumā man būtu daudz lielākas iespējas izlabot un atlīdzināt savu nodarījumu & ticu, ka man tiktu piedots. Otrajā tas tā arī paliktu karājoties gaisā kā globāla netaisnība - ja tie cilvēki ir tādi, ar kuriem es nekad vairs nesaskrietos.
Vispār jautājums ir formulēts nepareizi. Ja jautājums būt brutāla izvēle: sabojāt dienu MM / sabojāt dienu divām nepazīstamām meitenēm, tad, protams, nepazīstamo man būtu mazāk žēl. Vienkārši pazīstamība liek pieņemt, ka pilna dienas sabojāšana tur nesanāks, jo būs iespējama izlabošana. Vai arī es slikti pazīstu cilvēkus? |
|
|