Šoreiz atkārtoti bija jāinkarnējas sunī, bet, ņemot vērā iepriekšējo inkarnāciju un tās traģiskās beigas, Edoni ļoti rūpīgi kopā ar tēvu Atiju izvēlējās iemiesošanās apstākļus.
Inkarnācijas apstākļi bija līdzīgi kā iepriekšējā reizē, bet jaunā ķermeņa radīšanas apstākļi izrādījās sarežģītāki. Zināmā mērā Edoni to pats izvēlējās, lai labāk saprastu, kā veidojas dvēseļu savstarpējās attiecības, ja ne visas dvēseles ir ideāli tīras. Tas nozīmē to, ka šoreiz kucītes bērniņos inkarnējušās dvēseles bija arī tādas, kurām bija diezgan liels pārprogrammēto megastonu skaits. Viena pat agrāk bija inkarnējusies cilvēkā, bet tik tālu degradējusies, ka atgriezta zemākos līmeņos. Tieši ar šo dvēseli Edoni attiecības bija vissarežģītākās, jo viņa nepārtraukti citām demonstrēja savu velnišķo augstprātību, lielīdamās ar savām zināšanām 560 tūkstošu megastonu apjomā. [..] Iepriekšējā inkarnācijā viņš sunīšu radīšanas procesu bija ļoti labi apguvis, tāpēc šoreiz tas īpašas raizes nesagādāja. Šī iemesla dēļ viņš varēja veltīt vairāk laika citām dvēselēm, kuru informatīvajās bāzēs bija daudz izkropļotas informācijas un tāpēc tās kļūdaini pildīja viņām uzdoto.
Edoni ar prieku raudzījās sevis veidotajā kucēnā, bet ar skumjām pārējo dvēseļu radītajos, iepriekš zinot katra sunīša likteni.

Pirms apmeklēt skolu ar Jānīti, Edoni pārskaitīja savus atlikušos megastonus ar savu zināšanu krātuvēm un konstatēja, ka to atlicis vairs tikai 579.000, no kuriem 9.000 ir astronoīdiski. Abi Jānīša vecāki un viņu veidotie apstākļi bija sagrāvuši sava bērna dvēseli Edoni tādā mērā, ka pilnībā bija iznīcināti 766.000 megastonu ar vērtīgām zināšanām. Tas, ko Edoni bija mācījies un apguvis gandrīz 1000 gadu garumā, viņam 7 gadu laikā tika vardarbīgi atņemts no viņam tuvāko cilvēku puses. Viņa zināšanu apjoms bija samazinājies 2,3 reizes.