|
20. Dec 2020|10:16 |
Man neērti teikt, ka šis ir bijis labs gads, gan neiedziļinoties specifiskās lietās, gan ar tādām visiem kopīgām īpatnībām kā daudzu bezjēdzīgu klāties pasākumu pārcelšana ērtākā formātā. Vispārējās traģēdijas jau neizslēdz, ka kādam kaut kur iet labi, citādi mums vajadzētu dzīvot pastāvīgās šausmās un nožēlā par visu slikto, kas ir noticis vēsturē un notiek joprojām.
Bet arī globlāli man liekas šis var kļūt par tādu kā "wake-up call". Jau tagad ir skaidrs, ka no covid mirs miljoni, nevis simti miljonu vai miljards. Pateicoties vakcīnām, epidēmijas beigas arī jau ir skaidri redzamas. Ja 2020. gada pieredze (lessons learned) kļūst par iemeslu uzlabot gatavību citām epidēmijām, tad no tās būs zināms labums. Ja šis gads kaut vai par 1% samazina varbūtību, ka nākotnē nenotiks pandēmija, kurā mirst 1 miljards cilvēku, tad eventuāli covid epidēmija būtu atmaksājusies. Spekulatīvi, bet man šie skaitļi (1% un 1 miljards) neliekas nekas ārpus ticamības robežām, ņemot vērā, par ka pandēmiju risku brīdina jau sen.
Ir pat specifiskas idejas, kādā tādu lielāku gatavību panākt - mums ir visi iemesli domāt, ka mēs spējam uzbūvēt vakcīnu "bāzes" visām izplatītākajām patogēnu klasēm. Ja tāda bāze mums ir gatava, tad jauna vīrusa vai baktērijas gadījumā mums vairs nebūtu jāveic pilni Tier 1/2/3 klīniskie izmēģinājumi, pietiktu pielāgot bāzi konkrētajam slimības izraisītājam, līdzīgi kā mēs katru gadu to darām ar gripas vakcīnu.
Ja skatāmies vēl plašāk, ja tā kļūst par wake up call salabot arī rietumvalstu disfunkcionālo politiku, uzlabot mūsu gatavību citiem riskiem (AI), tad vēl jo vairāk. Šajās jomās gan es neesmu tik optimistisks attiecībā uz apmierinošu risinājumu panākšanu, bet zināmu uzlabojumu var gaidīt gandrīz noteikti. |
|