|
10. Sep 2016|16:52 |
Mākslai nemaz nevajag uzņemties "morālās vaduguns lomu". Interesanti, ka no vizuālās mākslas vai mūzikas to nemaz neviens nemēdz prasīt. Bet no literatūras prasa, jo pieņem, ka "vārdu" medijs to var paveikt. Varbūt var, bet vai no tā kā Tolstojam būtu jāsecina, ka mākslai vienmēr jābūt morālai? Es, protams, šo atzinumu jums nepiedēvēju, bet vienkārši izsakos.
"tad cik lielā mērā seno laiku literatūra var būt vērtīga kā dzīves spogulis?"
Nekādā mērā, jo māksla nekad nav dzīves spogulis - ja nu vienīgi greizais. Vārdi neapraksta realitāti, bet rada tās variāciju, spēli. Un man liekas, ka tas nemazina literatūras nozīmi. |
|