lappušu lappuses

Vēlā pusaudža sapņi bija Sandra. Protams, mūzika, kas rāva nost jumtu, izskats, enerģija. Nebija vēl uz dročīšanas uz tēmām, es 16 pat nezināju, ka masturbēt ir iespējams. Es vnk mīlēju skaņu, un manā prātā tā bēra vizuāļus as fuck.

Es vnk esmu piedzimis ar mīlestību. Un tagad sapņoju vai mirstu

Neprovocē. L tētis arī saka, ka tā ir svētība, ja pie tevis apmetās putni. Bet es nevaru kontrolēt daudzumu. Ja ir viena perējoša mamma, tur ir desmitiem diršoši baloži ikdienā. Mana lodžija kļūst par nekontrolējamu meeting point, ar ārprātīgu troksni. Diršana sen vairs nav issue. Viss ir nodirsts, ka man nepakustēties

jā, viņš jau ir pastāvīgs. pavasarī noklāšu tīklu, jo to pārošanos, un visu mēnešiem ilgu ballīti negribu. es pat nedrīkstu iet ārā pīpēt. Troksnis, netīrība (jau tagad netrūkst), būtībā pilnīgs haoss pastāvīgi. Es pat baroju vienu vāju mazuli ar špricīti. Vārīju zirņus, pupiņas, tinu dvielī, lai piespiestu paēst. Nu nahui, paldies. Labais, ka viņam tas palīdzēja, ne ar ilgu response, bet pāris dienās, kad jau izrāvās no barošanas un aizmuka spārnos

Naudiņas nepietiks. Tev jānodzerās līdz grīdai, jāiznīcina istaba, jātura vismaz 1 balodis lodžijā. Ok, meibi pietiks.

Šo nekad neesmu teicis Lauras tēvam.
Viņš nepaciestu meitas puiša punķus.

Mēs varam runāt par mūziku,
zina manu alkoholismu,
pats ir bijis grāvī līdz drūmākajai sakāvei, līdz kādai pat es neesmu bijis.
Bet geji. Man vispār meinteresē. Es nevaru iedomāties, pat jokojoties.

Pink Floyd.
Esmu tik kritis.
Man vajag Lauru, un es piecelšos uz skaitli 1.

Mana istaba ir muzejs.
Mamma jautā, pat neredzējusi, tikai stāsti, jo nepārvietojas, "Kāpēc tu nesavāc?"
Izvemts ūdens pie gultas, pirms 2 mēn. Viss tukšais alko kaudzēs.
Nekam nav vietas. Uz galda viss pabīdīts malā, Kad xtreme, daļa aiznesta uz virtuvi nomazgāt.
Es negribu neko. Lauru.
Tā nav mīlestība

/Pink Floyd/

Nevākt istabu ir sirds sajūta. Piesaistījis garam. Es nespēju iedomāties sevi sakārtotu, un nahui lai deg viss – smēķēt un mest benārus istabā pālī ir norm. Es nodzēšu benāru sevī. Es dievinu, ka arī vēmienu neesmu vācis.
Attopies lūdzu armand attopies. Lūdz kāds cits manā vietā.

/Pink Floyd/

We all stars now in the dope show
Lots of pretty, pretty ones that want to get you high
/Marilyn/
/Brian Hugh Warner/

Es pārlieku uz gejiem. /Bronski Beat - Smalltown Boy/
Slimi domāt, ka gejiem ir vieglāk.
Man ir true draugs, gejs, kam raudāju uz pleca, ka labāk gribētu gejs.
Viņš "aizmirsti. mums nekas nav vieglāk. viss tieši tas pats"

Neviens nesaprot, ka pusvīrietis sapņo, un nav bīstams. Man ir nakts sapņi, kur reizēm ir sievietes, no mīļas pieskaršanās līdz pat doggy POV, kur gribu Guntu enormously, un es neko nevaru izjust sapnī, bet gribu pamosties, lai ir full porn no redzētā. Un tad ir meitenes, kur vispār ne tuvu sex, brīnišķīga klātbūtne. pēdējais, par laimi, ir biežāk

Esmu jau lielījies šeit vismaz 2x. Paņēmis kredītu, saskaitot līdz skrūvītei (nopietni, uzskaitīju skrūves), kopējā bilance = 300 Ls. Tas ir nereāli kapeikas uz tādu restaurāciju, mēbeles iekļaujot.

3 vasaras mēneši full time – no mostos, līdz eju gulēt, ik katru dienu. No šrota līdz katalogam izceltam dzīvoklim. Draugi neģība, bet gribēja vislaik tur būt. Ir pat bijis žurnālā. "Vīrs uz 3 mēnešiem", ka applaudē.

Pārbūvēts viss, pārvilkta elektrība, uzbūvētas mēbeles, ka nav jākaunas

O, Govs, esmu priecīgs, tikko atbildu uz ierakstu, jo biju aizņemts.
Reāli, santehnika, elektrība, pat mēbeles no 0, ja ir instrumenti, sienu izlīdzināšana ir sīkums.
Mašīnas vairs nē, kādreiz bija pilna izpratne, bet tagad ir elektronikas. Pilnīgi cita tehnoloģija visā mašīnā, vairs nerubīju.
Nu, bet "vīrs uz stundu", es atbilstu. Porn klasiskie scenāriji, ar "tikai ieradās pielikt lampu", arī vairs nav klāstā

BĻEĢ, komposts runā par jēzu (ar mazo burtu, jo atkritumi sauc caur kaudzi)

Zivs drīz izlidos no cibas, uz paša atlūguma. Nemīziet, ne šodien. Kad sāksies alko athods. Jo es biju rupjš, ko nelasījāt šeit.
Es pat tā nedomāju, bet rakstīju. Alko ir burvīgs, ka sastāda txt tavā vietā. Un lielos, ka varēju to murgu pārvērst ziedos, bet es negribēju, jo nodoma nav. Tu sasodītā kuce, zivs, vari uzrakstīt jebko, kā kodu. Bet tik godīgs, ka apzinies savu spēku, un neraksti.

Gnidro ir full ignore, bet kāpēc N-olk vēl reaģē.
Ctulhu, Gnidro ir masa, biti. Kas te vēl nav redzams? Kas viņi ir dzīvē, pohui. Tas, kas tiek uploadots šeit, ir docx.
To es runāju uz N-folk.

Sirdsgrauzdi.
Tēvs periodiski bija klāt, bet lūk, cibā es pateicu vairāk, nekā apzinājos.
Viņš iemācīja reālas lietas.

Mans puika, vidus bērnībā bija dedzīgs, atklāti prasīja, lai viņam ko iemācu.
Es zinu no A-Z visu, (ne jau visu tētis iemācīja) ļoti daudz no golden-hands, un esmu darījis,
bet kad Jāzeps alka zināt, es nezināju ko viņam mācīt. Mums ir 21. gs., un nekas nav jādara. Dators un viss.
Es tik tizli jutos. Es sameklēju kādus dēlīšus, kaut ko urbsim, skrūvēsim, pilnīgā bezjēgā. Tuvu vemt, tik fake. Es tālāk pat nemēģināju.
Viss ko viņam esmu spējis mācīt, ir brain. Fiziskajā, kas ir ne mazāk kā brain, neko.

Meitenes mani izgrābtu, jo man ir totāla saprašana par elementāro mājās, visu spēju ar loģiku, un arī praksi. Just name, ko es nevarētu dzīvoklī.

Jāzeps arī gribēja.
Sviests

Esmu pret tiem griestu gleznojumu skrāpētājiem kino Rīga.
"kādas attiecības ar tēvu, tādas izveidosies ar Dievu". Kur es to saklausījos, fig zin.
Kaut kādi apsēstie. Tēvs ir nenormāli svarīgs. Es Jāzepam centos/cenšos būt labs, lai viņš justos mīlēts. Es redzu viņa atsauksmi, ka uzticās man pat vairāk nekā mammai. Man, mans kritušais tēvs, neaprunāsim, man bija whatever, līdz vēlam pusaudzim, kad sāku rubīt, es gaidīju viņu. Retajās reizēs iemācīja veču lietas, arī psrs elektroniku, lodēt shēmas, filmiņu fotogrāfiju no A-Z, ka varēju novest visu procesu jau viens pats, no filmas aparātā līdz attīstītām bildēm, vēl šo to. Tas, ka viņam nesanāca, apklusti.
Bet Dievs? Ja tēvs būtu atspulgs Dievam? Tie ir saklausīti murgi. Es būtu mūžīgā nestabilitātē pret Dievu

Ingmār, nekārdini tos, kam FEMME skan kā putekļu slotiņa gar ausīm

Your appointment to FEMA should be finalized within the week.

Un Ctulhu ir troksnis, biti ekrānā. Nav emocionāls stafs, ko runāju, bet tur nav pat chatGPT. Lineāras virknes, absurda distopija, pat nav loģikas. Vai tu runātu ar word textu? Funkcionē, jo re, var pārstāvēt sevi reālajā dzīvē, ar pasi. Runāt ir caurums; kopsavilkums visu cibiņu sarunās ar viņu, ir void.

Tāpēc es jau pilnīgi ignore. Es tiešām domāju, ka runāt ar viņu, ir kā ar fiksētu failu.
Interesanti, kā viņš dzīvē? Tāds pat nevarētu pastāvēt. Tātad, ir 2 ID

"Господь спросит с нас"
beidzot kaut kas labs.
paldies, N-olk

Bērns ir mani "trait".
Es tā šuvos, jo dēļ sava bezpriģēla, nokavēju 1h 15min no norunātā zvana viņam. Viņš nav vēl mājās, atvainojās elsodams, ejot.
Pilnīgi es, viss ir ar nobīdi uz pamatīgu kavēšanu. Man pat nebija vajadzība pielietot joku, lai nogludinātu savu fail. Šis zvans bija ļoti svarīgi, nepievilt, jo nebijām runājuši 2 mēn. Un pēdējais, ko dzīvē, likt viņam justies, ka tēvs ir paviršs pret viņu.
Joks bija sameklēts par to, ka ar viņa mammu, Guntu, pirmo mūsu "date" es nokavēju 3h.

Tas ko es nestāstītu: Džeks, kuram tā ir pirmā sieviete, nokavē randiņu par 3h! Ne jau baidoties, bet vnk savā usual ritmā. Are you real? Tava pirmā sieviete, un 3h? Kurā pakaļā ir tavas smadzenes?

Trivia: Tas bija telpās, pie viņas draudzenes. Tātad, nav kas neticams.
Gunta iepazina mani arī tālāk, ka 1h kavēju normāli, minimums. Jau pēc pāris gadiem kopējo norunāto laiku, kaut kur visiem tiekoties, man mānija par stundu. Es to atklāju tikai jau vēlāk, ka man vienīgajam pasaka atšķirīgu satikšanās laiku. Reāli humors un gudri, jo tad ticami, ka kavēšu tikai minūtes. Es smējos, jo zināju savu issue, un novērtēju kā sasodīti labu piegājienu.

Esmu izsmēlis visas citas iespējas, palikusi tikai opcija teksts kā bomba, spridzeklis, atomsprādziens, bet man ir žēl dzīvās radības, tāpēc esmu pret spridzināšanu, bet figuratīvi tas ir ne tikai pieņemami, bet pat nepieciešami, bet, kā man kā fiziskai būtnei tikt galā ar enevitablo спросят?