κύπρος
Aug. 3rd, 2011 | 09:51 pm
From:: gedimmteversion
pāris rindiņu ne no kaltenes, no kipras, tralli-valli, vajag zāles stipras. šeit viss atgādina TR, BG vai GR, tikai kaut kā sīkstāk. mazumā ejošā dialektā brīnišķas skaņas (č, dž, kš, š...), par to paldies turciņiem, viņiem arī par lielisko virtuvi. lauki izkaltuši, zeme sasprēgājusi, leikosija sadalīta, turklāt vidū vēl νεκρή ζώνη, t.i., mirusī zona, iela, kurā nevar iekļūt bez ļoti īpašas atļaujas. man gan nav spēka pa pilsētu apkārt staigāt (+39), turklāt laika arī nav, mūs visu laiku vadā apkārt jēli zaļā, aukstā autobusā.
mēs braucam pa laukiem, un zemnieki, kuru valodā vēl saglabājies kipriešu dialekts, domā, ka mēs varam ietekmēt κοινή αγροτική πολιτική (kopējo lauksaimniecības politiku), dāvina mums augļus. gŗūti viņiem ejot, mazi zemes gabaliņi, lielas ražošanas izmaksas. to mēs visi saprotam, jā.
mirušas pilsētas. īpaši demarkācijas līnijas tuvumā. gribētos tur pafotografēt, ļoti.
cilvēki gan jauki. salīdzinājums varbūt ir pārsteidzīgs un aprokisimatīvs, bet kiprieši liekas pieklājīgāki un izpalīdzīgāki nekā grieķi.
kiprieši - kā jau visi, kam ir iespēja - ekspluatē vājākos: es skatījos, kā uz lauka strādā kāds ļoti tumšs, aziātiska paskata puisis, un tāda pati meitene, lupatainā lakatā ietinusies. karstā saulē rušina kartupeļus. imigrantus še ievedot no turcijas, no bulgārijas, no rumānijas, no pakistānas, bangladešas un pat vjetnamas. kipras republikā (neskaitot z-kipru) ir ap 800 000 cilv., no tiem 150 000 ārzemnieku. baumo, ka kiprā dzīvojot 10% krievu. jā, un pēc tam mēs paviesojāmies šīs saimniecības ofisā, pie kura sienas bija marmora (!) plāksne ar saimniecības valdes sastāvu. pie durvīm bija ļoti biezs audis un mersis. pie sienām - fotogrāfiju rindas, kas atspoguļo šīs saimniecības vēsturi angļu laikos (ante 1960), pirmajos neatkarības gados, nemieru jukās, t.s. "pēcokupācijas laikos", un tagad, ES subsīdiju ērā. visās bildēs viena aina - strādnieciņi tievi tievi, priekšnieki resni resni.
mēs braucam pa laukiem, un zemnieki, kuru valodā vēl saglabājies kipriešu dialekts, domā, ka mēs varam ietekmēt κοινή αγροτική πολιτική (kopējo lauksaimniecības politiku), dāvina mums augļus. gŗūti viņiem ejot, mazi zemes gabaliņi, lielas ražošanas izmaksas. to mēs visi saprotam, jā.
mirušas pilsētas. īpaši demarkācijas līnijas tuvumā. gribētos tur pafotografēt, ļoti.
cilvēki gan jauki. salīdzinājums varbūt ir pārsteidzīgs un aprokisimatīvs, bet kiprieši liekas pieklājīgāki un izpalīdzīgāki nekā grieķi.
kiprieši - kā jau visi, kam ir iespēja - ekspluatē vājākos: es skatījos, kā uz lauka strādā kāds ļoti tumšs, aziātiska paskata puisis, un tāda pati meitene, lupatainā lakatā ietinusies. karstā saulē rušina kartupeļus. imigrantus še ievedot no turcijas, no bulgārijas, no rumānijas, no pakistānas, bangladešas un pat vjetnamas. kipras republikā (neskaitot z-kipru) ir ap 800 000 cilv., no tiem 150 000 ārzemnieku. baumo, ka kiprā dzīvojot 10% krievu. jā, un pēc tam mēs paviesojāmies šīs saimniecības ofisā, pie kura sienas bija marmora (!) plāksne ar saimniecības valdes sastāvu. pie durvīm bija ļoti biezs audis un mersis. pie sienām - fotogrāfiju rindas, kas atspoguļo šīs saimniecības vēsturi angļu laikos (ante 1960), pirmajos neatkarības gados, nemieru jukās, t.s. "pēcokupācijas laikos", un tagad, ES subsīdiju ērā. visās bildēs viena aina - strādnieciņi tievi tievi, priekšnieki resni resni.