termālās sienas un barjeras
« previous entry | next entry »
Feb. 7th, 2006 | 11:36 pm
lai gan mēs iznākam no vienas dušas kabīnes un sirmas un ne tik sirmas galvas nogrozās, nopētī mūs, nosvepst kaut ko par tikumības aizskārumu un sola denonsēt ("dénoncer cet outrage public à la pudeur"), es zinu, ka tā ir tikai pakazuha, bet pourquoi pas, ja nekas vairs nav tā, kā bijis, un nevar vairs būt. tai brīdī man galīgi negribas tev to teikt. bet gan jau tu pati tīri labi saproti. tev ir intuīcija.
mēs atkal bradājam pa siltiem sēra ūdeņiem, duļķainiem kā mana un tava sirdsapziņa. salkans, nokaujošs siltums, es gurstu, es tevi tveŗu, bet tu zūdi, tu projām slīdi, mana puķaini peldkostīmotā ofēlija. es parodija, tu parodija. mēs traģēdija.
es brienu tev pretī, es nirstu miglā, bet visapkārt ir tikai resnas kājas un sveši rumpji. es iepeldu metāla barjerās, es redzu, visapkārt ir sienas, bet visaugstākās ir tās, kas tevī un manī. lai gan mūs šķiŗ centimetri, mēs nesatiksimies, jo es neesmu pietiekami reliģiozs. es, apakšā parakstījies, kretīns, neticu ne tev, ne sev, un gandrīz droši zinu, ka man ir vienalga, jo kas iemidzis, tas augšāmneuzcelsies.
mēs atkal bradājam pa siltiem sēra ūdeņiem, duļķainiem kā mana un tava sirdsapziņa. salkans, nokaujošs siltums, es gurstu, es tevi tveŗu, bet tu zūdi, tu projām slīdi, mana puķaini peldkostīmotā ofēlija. es parodija, tu parodija. mēs traģēdija.
es brienu tev pretī, es nirstu miglā, bet visapkārt ir tikai resnas kājas un sveši rumpji. es iepeldu metāla barjerās, es redzu, visapkārt ir sienas, bet visaugstākās ir tās, kas tevī un manī. lai gan mūs šķiŗ centimetri, mēs nesatiksimies, jo es neesmu pietiekami reliģiozs. es, apakšā parakstījies, kretīns, neticu ne tev, ne sev, un gandrīz droši zinu, ka man ir vienalga, jo kas iemidzis, tas augšāmneuzcelsies.