Andromeda
Jan. 6th, 2006 | 11:56 am
From:: gedimmteversion
Jorgs Seferis (Γιώργος Σεφέρης) (1900-71)
Andromeda (Ανδρόμεδα)
Στο στήθος μου η πληγή ανοίγει πάλι
Man atkal krūtīs atveras brūce,
kad zvaigznes nāk tuvu un miesai top rada,
kad klusums sāk apslāpēt cilvēku soļus.
Laika sapostītie, apdrupušie akmeņi – cik tālu tie mani aizraus?
Un jūru, kurš spēs izsmelt jūru?
No rītiem es jūtu, kāds raida man, klintij piekaltai, virsū vanagu un maitasputnu.
Man sāp, un es redzu, koku plaušās ir mirušo tumsa, bet skulptūras stingi smaida.
Andromeda (Ανδρόμεδα)
Στο στήθος μου η πληγή ανοίγει πάλι
Man atkal krūtīs atveras brūce,
kad zvaigznes nāk tuvu un miesai top rada,
kad klusums sāk apslāpēt cilvēku soļus.
Laika sapostītie, apdrupušie akmeņi – cik tālu tie mani aizraus?
Un jūru, kurš spēs izsmelt jūru?
No rītiem es jūtu, kāds raida man, klintij piekaltai, virsū vanagu un maitasputnu.
Man sāp, un es redzu, koku plaušās ir mirušo tumsa, bet skulptūras stingi smaida.