abatijas drupas kalnos

« previous entry | next entry »
Jul. 28th, 2006 | 04:49 pm

mekleeju nazi, lai vareetu sataisiit sviestmaizes. riit kustos laukaa no smaciigaas viesniicas, kas sho piecu dienu laikaa man noriebusies kaa ruugta naave.

doshos paargaajienaa uz vietu, kas nav izbraucama. vispirms stopi, tad 20 km turp, 20 atpakalj. runaa, aukstaa kara laikos tai pussalaa bijusi amiishu karabaaze. man gaidaams karstais karsh ar betonu, eerkshkjiem, stikliem un akmenjiem. nav pirmaa reize, kad iekliistu shaados objektos, bet iisteniibaa visa taa militaaraa padariishana mani naaviigi garlaiko, driizaak juusmina fakts, ka tas ir taads landmark, ko parasti ieriiko izoleetaas, gruuti pieejamaas vietaas. es iedomaajos drupas, aiz kuraam nekaa nav, tikai liels plashums, varbuut klintis un lejaa juura, juura vien.

saite | ir ko teikt | Add to Memories


Comments {0}