aptumšotā versija - gruuta diena

weekend's - pa daljai aizvadiits darbaa, pa daljai aizraujoshaas sarunaas ar koleegjiem. disenes dunai daardot mees, inter alia, apspriezham, kaadas sociaalas ligas saaktos, ja cilveekiem rokas buutu, nu, ziniet, uz pusi iisaakas, tad vinji nevareetu aizsniegt, nu, pashi zinaat, ko. tad seksshopos paardotu ekstenderus.

shai pilseetaa - taapat kaa daudzviet citur - ir divu veidu disenes. vienas ir taas stiliigaas, agresiivaas, neon lights and techno, kas uzbaaziigi sinhronizeejas ar manu (a)ritmiju, un tad ir taadas dziives smagumu pievilgushas old-school "stacijas" ar rokenrolu, abba un veel vecaaku stuff, atgaadina "uzgaidaamaas telpas", kur gaidu objekts ir vai nu godo, vai ir jau atpliisis zem galda. nudien, shais telpaas valdoshaas veesturiskaas skumjas var pieklusinaat tikai ar alkoholu.

peec tam gaajiens uz maajaam pa aizmigushaam ielaam, aizsnigushiem kvartaaliem. tik skaists un leens sniegs. es zinu, esmu jau jutis to pashu. sniegu patieshaam var dzirdeet. "falling faintly through the universe...upon all the living and the dead", sen lasiitas rindas. tas viss ir bijis, un ir atkal. pergoleezes muuzika (konkreeti: 'quando corpus' no 'stabat mater') skan gan tarkovska 'spogulii', gan denys arcand'a 'jésus de montréal', atshkjiriigos kontekstos, bet aizkustina, aizkustina taa, it kaa es to dzirdeetu pirmoreiz.