robezhas

« previous entry | next entry »
Nov. 21st, 2005 | 08:54 pm
oma: contemplative

paarfrazeejot to pashu traki paarnjemto un traki veeriigo l.w. (die grenzen meiner sprache bedeuten die granzen meiner welt), var teikt, ka manas klaatbuutnes robezhas ir manu rakstu robezhas, vai ne, un l.w. izteikums ir patiess "tad un tikai tad" (vai neskan kategoriski?), ja pasaule ir nevis taa plashaa, nesaprotamaa un shovakar lietainaa, bet taa "es-pasaule", mans mikrokosms, taa vinjsh paskaidro.

bet nav jau taa, ka pasauli nevareetu iepaziit bez vaardiem, es domaaju, it iipashi par to visu, kas vaardos nav izsakaams un, l.w. teiktu, nav jaaizsaka (wovon man nicht sprechen kann, darüber muss man schweigen), bet tas nenoziimee, ka "tas" pasaulee, manii vai tevii nenotiek.

kas manii notiek (un atkal es lietoshu vaardus), ir tavas nepienaakushaas veestules, mashiinu straume tur aiz loga, viegla tabakas smarzha, aritmija, putekljsuuceeja duukonja aiz ofisa sienas un ausiis, un tie lietneshi maakonji tur tumsaa, kas leeni aizpluust un izshkjiist - gluzhi kaa shie vaardi valodas aptuveniibaa - veejaa.

saite | ir ko teikt | Add to Memories


Comments {2}

jubilacija

(no subject)

from: [info]jubilacija
date: Nov. 21st, 2005 - 10:09 pm
saite

wovon man nicht sprechen kann, darüber muss man schweigen

Man ir tik daudz lietu, par kurām jāklusē, ka brīžiem jau šķiet - jātaisa tā lāde vienreiz vāļā, kas būs, būs... Tomēr - bail

man ir ko teikt