Konna poġġejna bilqiegħda
Jun. 27th, 2006 | 09:16 pm
From:: gedimmteversion
Maria Grech Ganado (1943)
Larinġa - Apelsīns
Atceros, mēs sēdējām pie mājas uz lieveņa un lobījām apelsīnus. Pie dārza griestiem karājās mēness – tāds biedējoši pilns, tik liels un sarkans.
Es iesmējos un teicu: "Es gribu pagaršot." Tu sagrābi manu roku un iekodi man miesā mēnesi
tur, zem elkoņa, kur āda kļūst balta.
Es jutu – es atveros šķēlēs. Kādai šķēlei tu dari pāri, kādai atvainojies, vēl citai liec visu mest malā un nākt pie tevis.
Bet vissulīgākā ir tiem brīžiem, kad mani mīli, kad glāsti man matus un krūtis, kad tu maigi iekodies man zem elkoņa, asinssarkanam mēnesim atspīdot tev acīs.
Larinġa - Apelsīns
Atceros, mēs sēdējām pie mājas uz lieveņa un lobījām apelsīnus. Pie dārza griestiem karājās mēness – tāds biedējoši pilns, tik liels un sarkans.
Es iesmējos un teicu: "Es gribu pagaršot." Tu sagrābi manu roku un iekodi man miesā mēnesi
tur, zem elkoņa, kur āda kļūst balta.
Es jutu – es atveros šķēlēs. Kādai šķēlei tu dari pāri, kādai atvainojies, vēl citai liec visu mest malā un nākt pie tevis.
Bet vissulīgākā ir tiem brīžiem, kad mani mīli, kad glāsti man matus un krūtis, kad tu maigi iekodies man zem elkoņa, asinssarkanam mēnesim atspīdot tev acīs.