filmas no RIFF (memo)
Sep. 24th, 2011 | 12:52 am
Vakar: Bir zamanlar Anadolu'da (Reiz Anatolijā), TR (2011), rež. Nuri Bilge Ceylan
Skaistiem dabasskatiem pilns krimiķis uz absurda drāmas robežas. Policija meklē līķi, atrod, secē. Par cietušo un soģu simpatizēšanos. Gran Prix Award of Cannes. 6/10
Šodien: We Need to Talk about Kevin (Mums jāparunā par Kevinu), US (2011), rež. Lynne Ramsay
Eva kā māte ir visai ambivalenta, un viņas attiecības ar dēlu Kevinu jau no mazā dzimšanas ir strasainas un konfilktiem pilnas. Ārkārtīgi koši sirreāli tēli, pats Kevins arī ļoti bildhaft pusaziāts. 15 g. vecumā viņš ar loku un asām bultām nošauj vai ievaino daudzus klasesbiedrus/biedres, kā arī nošauj tēvu un mazo māsu, kurai jo iepriekš (tieši vai netieši) līdzējis atbrīvoties no vienas acs. Sabiedrība Evu neieredz un notraipa viņas māju un auto ar sarkanu krāsu. Filmā laiks sajaucies daudzos segmentos, kas tiek prezentēti juku jukām. Vispār iespaidīgs skatāmgabals, bet beigas izbojā nevajadzīga didaktika. Māte dēlam: Gribu zināt tikai vienu, kāpēc. Dēls: īsti nezinu. 6/10
Joaeiye Nader az Simin (Naders un Simina, šķiršanās), IRA (2011), rež. Asghar Farhadi
Simina grib tikt prom no Irānas, bet vīrs Naders nedod viņai šķiršanos, jo negrib braukt līdzi, tā kā viņam ir kopjams tēvs. Simina pārvācas pie mātes, bet Naders saimnieko ar 11 gadīgo meitu un pieņem darbā palīdzi, kam arī ir maza meitiņa. Kādu dienu dzīvoklī pazūd nauda, bet tēvs, sasiets, ir izkritis no gultas... Sižets ir ārkārtīgi piņķerīgs, nav vērts te izplūst, skaidrs ir tikai tas, ka šķiršanās un nabadzība ir traumatiska būšana. 8/10
Skaistiem dabasskatiem pilns krimiķis uz absurda drāmas robežas. Policija meklē līķi, atrod, secē. Par cietušo un soģu simpatizēšanos. Gran Prix Award of Cannes. 6/10
Šodien: We Need to Talk about Kevin (Mums jāparunā par Kevinu), US (2011), rež. Lynne Ramsay
Eva kā māte ir visai ambivalenta, un viņas attiecības ar dēlu Kevinu jau no mazā dzimšanas ir strasainas un konfilktiem pilnas. Ārkārtīgi koši sirreāli tēli, pats Kevins arī ļoti bildhaft pusaziāts. 15 g. vecumā viņš ar loku un asām bultām nošauj vai ievaino daudzus klasesbiedrus/biedres, kā arī nošauj tēvu un mazo māsu, kurai jo iepriekš (tieši vai netieši) līdzējis atbrīvoties no vienas acs. Sabiedrība Evu neieredz un notraipa viņas māju un auto ar sarkanu krāsu. Filmā laiks sajaucies daudzos segmentos, kas tiek prezentēti juku jukām. Vispār iespaidīgs skatāmgabals, bet beigas izbojā nevajadzīga didaktika. Māte dēlam: Gribu zināt tikai vienu, kāpēc. Dēls: īsti nezinu. 6/10
Joaeiye Nader az Simin (Naders un Simina, šķiršanās), IRA (2011), rež. Asghar Farhadi
Simina grib tikt prom no Irānas, bet vīrs Naders nedod viņai šķiršanos, jo negrib braukt līdzi, tā kā viņam ir kopjams tēvs. Simina pārvācas pie mātes, bet Naders saimnieko ar 11 gadīgo meitu un pieņem darbā palīdzi, kam arī ir maza meitiņa. Kādu dienu dzīvoklī pazūd nauda, bet tēvs, sasiets, ir izkritis no gultas... Sižets ir ārkārtīgi piņķerīgs, nav vērts te izplūst, skaidrs ir tikai tas, ka šķiršanās un nabadzība ir traumatiska būšana. 8/10