Sólo tú eres. Tú, mi desventura // y mi ventura, inagotable y pura
May. 11th, 2006 | 02:31 pm
From:: gedimmteversion
Horhe Luiss Borhess (Jorge Luis Borges) (1899-1986)
Iemīlējies (El enamorado)
Mēneši, ziloņkauls, rozes un rijas,
lukturi, Dīrera līnijas taisnās,
deviņi cipari, nulle, kas mainās,
man jātic, ka tas tik tiešām ir bijis.
Jātic, ka sensenos laikos reiz bija
Roma un Persepole, ka cietoksnī senā
vēji tagad tuksneša smiltis dzenā,
ko dzelžaini gadsimti samiltīja.
Man jātic tālaika ieročiem,
sārtiem un vecām ostām,
ko nikna jūŗa posta.
Man jātic, ka ir citi. Man jātic meliem.
Bet esi tikai tu. Tu, mana liksta,
mana laime – bezgalīga, īsta.
Iemīlējies (El enamorado)
Mēneši, ziloņkauls, rozes un rijas,
lukturi, Dīrera līnijas taisnās,
deviņi cipari, nulle, kas mainās,
man jātic, ka tas tik tiešām ir bijis.
Jātic, ka sensenos laikos reiz bija
Roma un Persepole, ka cietoksnī senā
vēji tagad tuksneša smiltis dzenā,
ko dzelžaini gadsimti samiltīja.
Man jātic tālaika ieročiem,
sārtiem un vecām ostām,
ko nikna jūŗa posta.
Man jātic, ka ir citi. Man jātic meliem.
Bet esi tikai tu. Tu, mana liksta,
mana laime – bezgalīga, īsta.