aptumšotā versija - Post a comment

tender is the night, kārtējā, no kuras es neko neprasu un no kuras man neko nevajag, bet stāsts nav par to. man jāiedzer vēl viena divpadsmitgadīgās "slavenās irbes" glāze, lai šito uzrakstītu. ir piepildījušās manas visļaunākās aizdomas - viņa ir totāli izvarota. viņas seju klāj orvela aprakstītās pārsona kundzes putekļi, viņas acīs tā pati bezspēcība. es tikai nesaprotu, kāpēc tas mani pārsteidz.

viņi manipulē un kliedz, pieprasot visu, ko mēs savulaik nicinājām. viņi neklausa un noliedz vērtības, kas mums reiz bijušas svētas. un viņa, viņa ar to ir samierinājusies - mīļā miera labad pērk rozā drēbes, kokakolu, spraitu, bezgaumīgus komiksus, bārbijas, princeses, ķīmiskus saldējumus un runā deminutīvos. tā jau ir, bērniem pieder nākotne.