aptumšotā versija - pūpoli pret palmām

efejas plivinās vējā. palmas trīsuļo. dūmakainā saule nežēlīgi karsē. ar katru soli, katru pietupienu pie datora un kāpienu dienvidu debesīs caurums džinsenēs top plašāks. tas laikam vairs nav stilīgi, for all i care - not that i did, really. grieķija mani apzīmogo: sāļa āda, mati, viss, un iesauļots plankums uz labā ceļa. esmu nogulējis lieldienu dievkalpojumu anglikāņu baznīcā, biju solījies dažām lv personām, bet tas nekas, septiņi no rīta robežojas ar reliģisko fanātismu, bet es domājos rāmi nesam savu baznīcu sevī. man turklāt nav lieldienu sajūtas šeit. un šeit arī nav nekādas lieldienas. pūpolu svētdiena, ko, loģiski, sauc par palmu svētdienu.