labs teksts, tā jums nav nekāda Jana Egle... :)
« previous entry | next entry »
Jun. 13th, 2017 | 09:32 pm
“Patiesība nav vis tas, ko mēs piedzīvojam tagad,” Hanna viņam teica, “patiesība būs pēc tam, kad tas viss beigsies un kad es tavās acīs būšu tikai kuce, bet tu vispār – tukša vieta.”
Hanna tajos mēnešos bija traka, bez bremzēm. Nu galīgi. Hanna, kura gribēja, lai viņai kož, lai viņu jāj, līdz viņas zaļpelēkās acis aptumsa un dikti zibeņoja, bet smaids bija tāds pa pusei, kaut kur augstu gaisos pārlaimīgs. Viņa nebija nopietna vai mērena. Tomēr Hanna nezināja kaut ko ļoti būtisku: ka patiesība ir tas, ko viņi piedzīvoja, nevis tas, kas nāca pēc tam, kad viss beidzās un pārradās viņas mīļais (līgavainis) no Amerikas. Patiesība uzziedēja un apžilbināja, un iesmaržināja to mazo noslēgto pasauli, kas viņiem tos mēnešus bija pieejama. Tātad pēc tam nebija nekādas patiesības, nē, ne pēc tam, kad Hanna bija viņam un viņš Hannai – kā lai to saka, kaut kāds grieķu boifrends. Šai ziņā Hanna bija kļūdījusies.
Hanna (Hannah), Sraosha, stāstu krājums Κυρίως το σεξ (2017), 129.-130. lpp.
Varbūt kāds grib izdot? Piesakās komentāros.
Hanna tajos mēnešos bija traka, bez bremzēm. Nu galīgi. Hanna, kura gribēja, lai viņai kož, lai viņu jāj, līdz viņas zaļpelēkās acis aptumsa un dikti zibeņoja, bet smaids bija tāds pa pusei, kaut kur augstu gaisos pārlaimīgs. Viņa nebija nopietna vai mērena. Tomēr Hanna nezināja kaut ko ļoti būtisku: ka patiesība ir tas, ko viņi piedzīvoja, nevis tas, kas nāca pēc tam, kad viss beidzās un pārradās viņas mīļais (līgavainis) no Amerikas. Patiesība uzziedēja un apžilbināja, un iesmaržināja to mazo noslēgto pasauli, kas viņiem tos mēnešus bija pieejama. Tātad pēc tam nebija nekādas patiesības, nē, ne pēc tam, kad Hanna bija viņam un viņš Hannai – kā lai to saka, kaut kāds grieķu boifrends. Šai ziņā Hanna bija kļūdījusies.
Hanna (Hannah), Sraosha, stāstu krājums Κυρίως το σεξ (2017), 129.-130. lpp.
Varbūt kāds grib izdot? Piesakās komentāros.