aptumšotā versija - Kājiņas pa labi, kājiņas pa kreisi, vēderiņus opā opā šūpoja...

Pagājušnakt redzēju sapnī Janīnu Kursīti: viņa bija ar tiem jaunlaikos balinātajiem matiem, stāvēja, šķiet, kaut kādā lielā 3. stāva auditorijā un mācīja krievu plūsmas studentēm spāņu valodu. Es vēl nodomāju, hmm, jocīgi, ko tikai Kursīte nemāca, iegāju pie viņas un palūdzu atļauju pasēdēt kā brīvklausītājs. Viņa neiebilda, un lekcija notika tīrā latviešu valodā un visnotaļ atgādināja visas lekcijas, ko savulaik esmu pie viņas klausījies. Pēkšņi viņa mani izsauca, un es atbildēju spāniski. Visi skatījās uz mani savādām acīm. Es piesteidzos pie tāfeles un kā skolmeistars uzrakstīju atbildi studentēm priekšā, lai viņas saprastu. Man ir aizdomas, ka tas viss tāpēc, ka a) vakar es lasīju atsevišķas nodaļas no Kursītes grāmatas "Raiņa dzejas poētika", b) pirms pāris dienām vienam spānim tulkoju latviešu bērnu pantiņu par zirneklīšiem (arañitas) ar kājiņām (piececitos) un vēderiņiem (panzitas), taurenīšiem (maripositas) ar spārniņiem (alitas) un gliemzīšiem (caracolitos) ar radziņiem (antenitas).